Patlaban ir brīdis, kad Latvijas ekonomika bremzējas. Pēc krīzes izaugsme bija 5%, šogad to sola vairs tikai 2,1% apmērā. Latvija labklājībā ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja.
Iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju Latvijā ir ap 17 000 eiro gadā, Eiropas Savienībā vidēji ap 27 000, Zviedrijā un Vācijā pat tuvu 34 000. Latviju apsteidz arī Igaunija, Lietuva, Polija. Labā ziņa – pat neraugoties uz Krievijas sankcijām, kopējais eksports šogad astoņos mēnešos pieaudzis par 2,5%. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kam ir pozitīvs eksporta pieaugums. Tomēr – arī tas rūk, un ilgi tā nevarēs turpināties.
„Līdz šim mēs esam pelnījuši ar savām ostām, ar savu neapstrādāto koku pārdošanu, ar nekustamā īpašuma spekulācijām,” atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
„Bet – man liekas, ka mēs nekad neesam apsēdušies un neesam izanalizējuši, kas ir mūsu stiprās, kas ir mūsu vājās puses, ko mums darīt un ko mums nedarīt. (..) Es domāju, ka Latvijas ekonomika šobrīd izskatās kā skaista, burvīga, jauka tautumeita, kura vienkārši ir krustcelēs un ir nedaudz apjukusi,” tēlaini izsakās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Ja Latvija turpinās tērēt vairāk, nekā nopelna, tad tā vēlreiz var nonākt ekonomiskā krīzē. Vienīgais veids, kā no tās izvairīties, ir gūt lielāku peļņu. „Bet pirmais – ir jāsaprot: mēs gribam būt bagāti un turīgi! Tas ir pats, pats pamats!” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. „Mums ir jāgrib būt bagātiem. Bet ne tikai atsevišķiem cilvēkiem vai grupām, bet tā, lai tā bagātība nosēžas visai sabiedrībai,” saka Rostovskis.
„Tā ir problēma. Ir jādomā, kā piesaistīt investīcijas. Un, protams, tas risinājums jau izskanējis ir vairākkārt - ka mums ir jāiegulda vairāk inovācijās, zinātnē, pētniecībā,” piebilst Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.
„Otra lieta ir proaktīva investīciju piesaiste,” turpina Rostovskis. „Jo šobrīd tāda uzstādījuma nav. Šeit nav pat vainas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Nav uzstādījuma no premjera, ka gadā LIAA ir jāsagādā investīcijas – teiksim viens miljards vai divi miljardi, vai pieci. Jābūt konkrētam uzdevumam! Šādas lietas nav! Šobrīd – mēs paskatāmies Ministru kabineta darba kārtību - ar ko nodarbojas Ministru kabinets?
Bija sižets medijos – ar cenu noteikšanu Brīvdabas muzejā, ar kazu pupu mērīšanu līdz zemei... Tas ir vienkārši ārprāts! Ja nodarbojas ar tām lietām, tad pa kuru laiku lai runā par stratēģiju?” kritisks ir Rostovskis.
Ķerties pie drosmīgiem un iedarbīgiem līdzekļiem ir pēdējais laiks. Ieteikumu sarakstā – Singapūras piemērs. Sabiedrībai un valdībai beidzot ir jāvienojas, kā likvidēt ekonomiku bremzējošus šķēršļus valsts pārvaldē, finansēs, izglītībā, veselībā. „Skaidri uzstādīti, teiksim, 10 rādītāji, 10 mērķi, kuri valdībai jāsasniedz nākamajos četros gados. Ja valdība viņus sasniedz – labklājības, izglītības, veselības, drošības jomā, tad tur ir skaidri saprotama, bet diezgan liela, noteikta prēmija – grūti pateikt – 0,2, 0,3% no IKP. Ja valdība mērķus sasniedz, tad ministri un cilvēki, kas ministrijās strādā kopā ar ministru, saņem ļoti lielas prēmijas. Tajā gadījumā viņiem uzreiz parādās motivācija,” piedāvā Rimšēvičs.
Vēl ir Somijas piemērs – lai izvēdinātu sastāvējušos gaisu valsts pārvaldē, tajā iepludina 10 000 jauniešu, ko pirms tam par valsts naudu nosūta mācīties ASV un Rietumeiropā. Vienlaikus ir noteikums, ka viņiem jāatgriežas un vismaz trīs līdz pieci gadi jāstrādā valsts pārvaldē.
„Es zinu, ka daudzu valstu premjeri, daudzu valstu valdības vadītāji, ekonomikas ministri ir braukuši uz attiecīgajām valstīm un dzīvojuši tur nedēļām, lai tiktos ar attiecīgās rūpnīcas vai kompānijas vadību,” saka Rimšēvičs. „Viņu uzdevums ir pārliecināt, ka šeit ir pilnīgs valsts atbalsts, lai šī rūpnīca, šī kompānija ienāktu. (..) Vislabākais piemērs ir Slovākija. Otra ir Polija. Nevajag domāt, ka „Škoda” tāpat ņēma un atdzīvojās, un sāka ražot BMW vai „Volkswagen” visas šīs lietas, kas ir šobrīd Slovākijā. Tur vienkārši cilvēki brauca ar milzīgu tādu sevis ziedošanu, sevis garantēšanu uz daudziem gadiem uz priekšu. Un tas ir pats svarīgākais!” atzīmē Latvijas Bankas prezidents.
Paralēli tam ir jāveicina vietējā ražošana ar lielāku pievienoto vērtību. Pašreiz Latvijas produktus vairāk asociē ar pirtsslotām. To ražošana ir vienkārša, neprasa lielus ieguldījumus, bet diemžēl peļņa – zema. Lai pelnītu vairāk, par perspektīvām Latvijā tiek uzskatītas tādas nozares kā farmācija, ekoloģiskās pārtikas ražošana un medicīniskie pakalpojumi ārzemniekiem.
