Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Province: «Pērles kopiena»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Odi»

Kā atdzima interese par iespējamiem ieklātā asfalta iztrūkumiem Jēkabpilī?

Jēkabpilī, kur pirms trim gadiem radās aizdomas par nepilnībām tā dēvētā Bebru mikrorajona iekārtošanā, lietas izpēte bija "ieslīgusi snaudā". Jau toreiz Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" nesankcionēti urba asfaltu, lai pārliecinātos, vai ieklāts tik, cik bija paredzēts konkursā, un secināja, ka nē, taču būvnieki metodi nosauca par neko nepierādošu. Šogad pirms pašvaldību vēlēšanām atdzima arī interese, un nepilnības apstiprināja neatkarīgā ekspertīzē.

ĪSUMĀ:

  • Aizliegtais paņēmiens 2018. gadā nesakcionēti urba asfaltu un secināja, ka ir iztrūkums.
  • Toreiz ceļu būvnieki šo metodi atzina par neko nepierādošu.
  • Uz dažiem gadiem lieta noklusa, bet pirms pašvaldību vēlēšanām atkal atsākās pārbaudes.
  • Lietuvas uzņēmums secinājis, ka asfalta biezums ir par 20% mazāks.
  • Jēkabpils domes deputāte un priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja lēsa, ka neieklāts ir asfalts 56 tūkstošu eiro apmērā.
  • Uzņēmumā pārmetumiem nepiekrita.

"Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka kopējās projekta izmaksas bija aptuveni 2,8 miljoni eiro, un firma, kas no domes konkursā saņēma šo pasūtījumu un veica šo darbus, bija Jēkabpils domes deputātam Aigaram Nitišam (Latvijas Zaļā partija) piederošais uzņēmums "Ošukalns".

Domes vadība toreiz bija Nitiša pusē

Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" rīcībā nonāca informācija, ka, iespējams, firma ir ietaupījusi uz asfaltu, neieklājot tik, cik paredzēts konkursā. Lai to noskaidrotu, raidījums 2018. gadā veica operāciju "Urbjam asfaltu". Tā kā iepriekš uz žurnālista Lato Lapsas līdzīgu lūgumu par citām ielām domē atbildēja noraidoši, "Aizliegtais paņēmiens" atļauju vairs nelūdza, bet ņēma un urba nesankcionēti, par ko vēlāk saņēma arī administratīvo sodu.

Toreiz izvēlētā metode skaidrību tā arī neieviesa. Lai arī raidījums fiksēja, ka asfalta biezums bija plānāks par nepieciešamajiem desmit centimetriem, ceļu būvnieki šādu urbšanu atzina par amatierisku un neko nepierādošu.

Uzņēmēja un vienlaikus arī domes deputāta Nitiša pusē bija arī tā brīža Jēkabpils domes vadība, tostarp arī domes priekšsēdētājs un viņa partijas biedrs Raivis Ragainis. Raidījums pēc veiktajiem urbumiem aicināja domi veikt jau oficiālus urbumus, bet atsaucības nebija un domes vadību šķietami nekas nevarēja pārliecināt.

Lūk, arī fragmenti no kādas slēgtās sēdes sarunām 2018. gada 3. aprīlī:

Ragainis sacīja: "Saproti, likumi ir viens, bet panāktais rezultāts. Mēs jau neko nevaram... Labi, mēs varam izteikt baigo neuzticību iepriekš visam būvētajam, ja, un tagad paņemt trīs gadu objektu ekspertīzi pilnu. Es pieļauju, ka mēs tur dabūsim... ko tik nedabūsim laukā. Bet ko mēs ar to visu darīsim tajā brīdī? Ko mēs darīsim?! Kāds būs rezultāts!? Es jau nezinu, mēs uztaisīsim ļoti negatīvu tēlu pilsētai."

Domes deputāte Kristīne Ozola (tolaik Nacionālā apvienība) atbildēja: "Šobrīd notiek tas, ka būvnieks un pašvaldība ir saplūduši vienā personā un iet ar vienu pozīciju, ar vieniem līdzekļiem ar vieniem resursiem, un tas nav pareizi! Mums jāsāk norobežoties no tā kas ir būvnieks un kas ir pašvaldība."

Ragainis viņai sacīja: "Es negribu tev piekrist."

Nitišs savukārt aizstāvēja savu taisnību, ka asfalts ir ieklāts atbilstošā daudzumā un arī tā kvalitāte esot tāda, kā prasīts konkursā. Nitišs klāstīja, ka "Ošukalns" par saviem līdzekļiem arī piesaistīja īpašu asfalta seguma biezuma mērīšanas aparātu no "Latvijas Valsts ceļiem". Skeneris pabraukāja, pamērīja un tika secināts, ka ar asfalta biezumu viss ir kārtībā, apgalvoja Nitišs. Tiesa, arī šī metode tobrīd nebija akreditēta.

Lieta uz dažiem gadiem noklust

Uz pāris gadiem šī Bebru mikrorajona lieta noklusa, bet Jēkabpilī mainījās vara, risinājās politiskās konkurences vētras, un šogad, neilgi pirms nesen notikušajām pašvaldību vēlēšanām, beidzot tika veikti oficiāli urbumi un ņemti asfalta segas paraugi.

Lai novērstu jebkādas aizdomas par rezultātiem, paraugi tika sūtīti uz Lietuvu. Iniciatore tam visam bija Kristīne Ozola, Jēkabpils domes deputāte un priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja, bijusī Nacionālās apvienības biedre, kura šajās vēlēšanās startēja jau no "Progresīvo" saraksta.

Šobrīd paraugi ir izanalizēti, atskaites no Lietuvas ir saņemtas.

Kādi ir secinājumi?

Ozola pastāstīja: "Tātad trīs paraugi katrā vietā. Un pa diviem paraugiem no katras vietas tika nosūtīti sertificētai laboratorijai Lietuvā "Abbai problamatika" uzņēmumam, un esam saņēmuši testa rezultātus, kas norāda, ka asfalta biezums būvobjektā ir par 20% mazāks. Tātad no vajadzīgiem desmit centimetriem vidēji iztrūkst divi centimetri."

Ozola, pārskatot tāmes un veicot aprēķinus, lēsa, ka iztrūkums naudas ziņā ir ap 56 tūkstošiem eiro, tāpēc, viņasprāt, ir pamats uzskatīt, ka šī nauda pašvaldībai ir izkrāpta, jo pašvaldība par šo asfaltbetona segumu ir samaksājusi vairāk.

Ozola jau vērsusies ar šiem faktiem Valsts policijā un prokuratūrā, prasot, lai šī lieta tiek izmeklēta.

"Iesniegumā ir minēti divi Krimināllikuma noziedzīga nodarījuma panti – tātad 177. pants, trešā daļa – svešas mantas iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, kas ir krāpšana lielā apmērā un personu grupā. Krimināllikuma 318. panta otrā daļa par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personu interesēm, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu," viņa sacīja.

Ozola arī norādīja, ka tā nebija pirmā reize. Arī pašvaldība konstatējusi, ka, veicot asfaltbetona seguma klāšanu Zaļajā ielā 2020. gadā, arī tur bija asfalta iztrūkums, bet tajā brīdī pašvaldība vienojās ar būvnieku par to, ka šim būvobjektam tiks pagarināts garantijas laiks. "Bet tas nepadara par neesošu pašu faktu, ka būvnieks ļaunprātīgi izmanto savas iespējas un uzrāda tos darbus, kas faktiski netika veikti, un saņem par to samaksu," viņa pauda.

Uzņēmumā nepiekrīt secinājumiem

Firma "Ošukalns" savukārt to nosauca par priekšvēlēšanu triku, norādot, ka paraugi ņemti no vietām, kur asfalts pēc skenera datiem bijis plānāks par desmit centimetriem, taču citur tas bijis biezāks.

"Ošukalna" ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka norādīja, ka jau 2018. gadā radars uzrādīja vietas, kur asfalts nav pietiekamā biezumā un šīs vietas jau bija zināmas. Taču vienlaikus citās vietās asfalts bijis pat 13 centimetru biezs, un specifikācija nosaka, ka jāņem vidējais biezums objektā.

"Un, ja saskaita vidējo biezumu, ko "Latvijas Valsts ceļu" laboratorija arī pasaka, tad šeit ir 105 milimetri, kas ir 10,5 centimetri," viņš skaidroja un norādīja, ka šo rezultātu pasūtītājs zināja jau 2018. gadā, taču nolēma neturpināt pārbaudes.

"Bet šobrīd pirms vēlēšanām, uztaisot šovu saviem vēlētājiem, mēs kārtējo reizi tur kaut ko mēģinām pierādīt," norādīja Hauka, kuru notikušais sadusmojis.

Hauka sacīja: "Mums paziņoja, ka tiks veikta urbšana. Paziņoja e-pastā kaut kādas četras stundas pirms urbšanas. Atbilstoši līgumam, es teiktu, ka tā procedūra īsti nav nevienā brīdī saprotama no pasūtītāju puses, un mums nav nekādas pārliecības par to, ka pasūtītājs darbojas atbilstoši līgumam un kaut kādiem noteikumiem. Līgums nosaka, ka, ja pasūtītājs konstatē defektus, tad viņam mūs jābrīdina divas dienas iepriekš. Tad, kad mēs esam pabrīdināti un vienojamies par defektu noteikšanu, mēs ierodamies uz šo testēšanu. Gan mēs, gan būvuzraugs, gan pasūtītājs. Konstatējam defektus. Sastādām defektu aktu. Nekas tāds nav darīts."

Tikmēr Ozola uzskata, ka viss bijis korekti. "Attiecībā uz paraugu noņemšanu – uzņēmējs tika aicināts uz paraugu noņemšanu, arī būvuzraugu pārstāvis tika aicināts. Bet tajā dienā, kad ņēma paraugus, būvuzraudzības pārstāvis nebija ieradies, bet būvuzņēmēja pārstāvis bija ieradies. Uz vietas arī varēja nomērīt šī asfalta biezumu."

Hauka pauda, ka jauno paraugu, vizuāli apskatot, redzējis, ka, iespējams, kaut kādā brīdī pie ieklāšanas procesa vai, piebraucot ar frontālo iekrāvēju, šī kārta ir uzirdināta. "Viņa nav pietiekami blīva vai līdzena, lai šis te materiāls izveidotu to biezumu," sacīja Hauka.

No vienas puses, jā, iespējams Bebru ielas mikrorajona asfalts ir kļuvis par politiskas cīņu ieroci, bet no otras puses katrs centimetrs asfaltā nozīmē nodokļu maksātāju naudu, un ir vērts zināt un saprast – biezums ir vai nav atbilstošs? Tagad savs vārds jau būs jāsaka tiesībsargājošām iestādēm.

KONTEKSTS:

Jūnija sākumā Jēkabpilī veikta asfaltbetona paraugu urbšana Bebru mikrorajona ielās, ko izbūvēja vietējā deputāta Nitiša vadītais uzņēmums "Ošukalns".

"Ošukalna" izbūvētajās ielās asfalta kvalitāte pārbaudīta jau vairākkārt. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2018. gadā Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka asfaltbetona segums Bebru mikrorajona ielās Jēkabpilī ieklāts neatbilstoši iepirkuma prasībām. Segumam vajadzētu būt desmit centimetrus biezam, bet, veicot kontrolurbumus, esot ticis konstatēts, ka tas ir tikai četrus līdz piecus centimetrus biezs.

Savukārt pērn pēc atkārtotiem kontrolurbumiem Zaļās ielas posmā Jēkabpilī "Ošukalns" atkārtoti veica asfaltseguma ieklāšanu.

Šomēnes, piedaloties domes vadībai, "Ošukalna" pārstāvjiem, pašvaldības atbildīgajiem speciālistiem, kā arī mediju pārstāvjiem, objektā paņemti kontrolurbumu paraugi Mežrūpnieku ielā 8, Bebru ielā 8 un krustojumā starp Bebru ielu 4. un 5.namu.

Būvdarbi objektā pabeigti 2017. gada novembrī. Projektam "Dūmu ielas, Atmodas ielas un Kadiķu ielas pārbūve Jēkabpilī" līdz 2022. gadam ir spēkā noteiktais garantijas laika termiņš.

Pārbūves darbu laikā tika atjaunoti lietus ūdens, kanalizācijas, ūdensvadu tīkli, uzstādīti jauni apgaismes stabi, atjaunots ielu segums, veikta teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, kā arī ievērojami tiks palielināts automašīnu stāvvietu skaits. Kopējās projekta izmaksas ir 2 831 493 eiro.

"Firmas.lv" dati liecina, ka opozīcijas deputāta vadītā uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bijis 41,437 miljoni eiro, bet peļņa sasniegusi 1,9 miljonus eiro. Finanšu dati par pērno gadu vēl nav pieejami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt