Jaunieši nesteidz kļūt par zvejniekiem – uzņēmumiem trūkst darbinieku

Sestdien Latvijā daudzviet tiek svinēti Jūras svētki jeb, kā tos mēdz neoficiāli dēvēt, Zvejnieksvētki. Lai arī zvejniecība ir viena no tradicionālajām Latvijas nozarēm, šo darbu par savu profesiju mūsdienās izvēlas vien retais jaunietis. Turklāt profesionālās izglītības iestādes pārsvarā sagatavo jūrniekus darbam tirdzniecības, nevis zvejniecības kuģos.

Zivsaimniecības uzņēmums „Verģi” sestdien svin dubultsvētkus – gan Jūras, gan savas darbības 25 gadu jubileju. Lai arī diena ir priecīga, uzņēmuma īpašnieks Ivars Janeks uz esošo situāciju nozarē noraugās ar dalītām jūtām.

“Šobrīd smaga situācija. Pēdējos trīs gadus liela lejupslīde zvejniecības nozarē, kas saistīts ar realizāciju. Pārdot var, bet jautājums par cik,” stāstīja Janeks.

Jaunieši nesteidz kļūt par zvejniekiem – uzņēmumiem trūkst darbiniekuElla Semjonova

    Bažīgu zivsaimniecības uzņēmuma vadītāju padara arī zems jauno darbinieku īpatsvars. Uzņēmumā strādā aptuveni pusotrs simts, un darbinieku vidējais vecums ir ap piecdesmit gadiem.

    “Tā ir sarežģīta situācija. Jauni cilvēki maz iesaistās. Ir izņēmuma gadījumi, bet pārsvarā puiši, kas beidz jūras skolu, viņi iet strādāt tālāk uz lielām jūrām. Man pašam uzņēmuma darbiniekiem dēli iet citur strādāt, redzēt pasauli,” stāstīja Janeks.

    “Piesaistīt viņus nav reāli. Protams, tur ir materiāla situācija un viss pārējais,” piebilda uzņēmuma vadītājs.

    Atrast matrozi Latvijā var. Savukārt augsti specializēta darba veicēju, piemēram, mehāniķi vai kapteini piesaistīt grūtāk. Jūras akadēmijas absolventi dod priekšroku labāk apmaksātam darbam pasaules tirdzniecības kuģos. To atzīst arī Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

    “Latvijā praktiski no akadēmijas nenāk neviens, viņi izklīst pa pasauli, un valsts budžetā atdeve ir minimāla,” sacīja Voits.

    “Vēl ir koledža Liepājā, gadā varbūt 1 - 2 atnāk uz zvejniecību. Viņi arī nepaliek Latvijā. Pie akadēmijas ir skola. Zvejniecībā no Latvijā sagatavotiem jauniem speciālistiem 0,000 procenti,” sacīja Voits.

    Tomēr zvejniecības nozarei Latvijā Inārijs Voits saredz lielu nākotni. To pierāda arī lielais zivju produkcijas eksporta kāpums, kas pēdējo 4 gadu laikā ir audzis par 42%.

    Attiecībā uz zvejnieku paaudžu maiņu, te risinājumi ir divi, saka zvejniecības ražotāju apvienības pārstāvis. Vai nu uzņēmumi maksās un sūtīs jaunus strādniekus apgūt arodu ārvalstīs, piemēram, Dānijā vai Zviedrijā, vai arī piesaistīs viesstrādniekus.

    “Man neradīs (problēmas) uz zvejas kuģiem pieņemt darbā cilvēku, piemēram no Korejas, jo Latvija atzīst Korejas diplomu,” sacīja Voits.

    Zvejnieki Latvijā netrūkst, jo zvejas kuģu skaits nedaudz samazinās. Līdz ar to jautājums jārisina pašiem uzņēmējiem, uzskata Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.

    “Ja zvejniekiem šķiet, ka tur kaut ko vajag mainīt, tad pirmais, jābūt brīvajām darba vietām. Otrais - zvejniekiem vajadzētu nākt ar saviem priekšlikumiem, ko darīt. Tagad, lai nebūtu tā, ka Jūras skolas ražo bezdarbniekus, tiek mainītas mācību programmas tā, lai beidzot jūras skolu, cilvēkam būtu izvēles iespēja strādāt par jaunāko virsnieku,” norādīja Kočāne.

    Pēc jūrnieku reģistra datiem, šobrīd darbam uz zvejas kuģiem Latvijā ir sertificēti septiņi simti (729)cilvēki. Faktiski nozarē strādā mazāk.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti