Šomēnes pēc tikšanās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja, ka drīzumā uzdos Finanšu ministrijai izstrādāt jaunu vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju. Šis dokuments, kuru gan, visticamāk, pieņems jau nākamā valdība, noteiks valsts nodokļu politiku turpmākajiem pieciem gadiem.
Iespējamo diskusijas laukumu iezīmē "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: "Pirms mēs ejam pie kaut kādiem konkrētiem priekšlikumiem un skatāmies uz kaut kādiem jau konkrētiem nodokļiem un ko ar tiem darīt, manuprāt, ir jābūt skaidrībai par diviem jautājumiem. Pirmkārt, vai valstij ar esošo nodokļu apjomu pietiek tās funkciju pildīšanai.
Proti, ja mēs skatāmies, pašlaik Latvija iekasē nodokļos tikai kādus 26-27% no iekšzemes kopprodukta, kas ir tupat vai zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.
Ja ar tik plānu maciņu mums pietiek, kas nozīmē, ka valsts veselu virkni dažādu funkciju neveiks un labklājības valsts būs mazāk, tad viss ir kārtībā. Ja mēs, savukārt, gribam to valsts lomu lielāku, tad ir jādomā, ka mums nodokļu iekasēšanas apjoms ir jāpalielina. Otrs jautājums, kas ir, manuprāt, arī ļoti aktuāls, - vai mēs gribam godīgu nodokļu sistēmu, kur visi maksā nodokļus, vai mēs pieļaujam diezgan lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru un ļaujam zināmām iedzīvotāju grupām izvairīties no nodokļu maksāšanas."
Līdzīgās domās ir arī bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka, kurš savulaik līdzdarbojies patlaban spēkā esošās - 2011.gadā apstiprinātās - nodokļu politikas stratēģijas izstrādē. Viņaprāt, jaunajai nodokļu politikas stratēģijai noteikti būtu jāaptver visa nodokļu sistēma. Patlaban tā nenotiek - ir vairāki nodokļu veidi, par kuriem galveno atbildību uzņēmušās dažādas nozaru ministrijas.
Nodokļi, neskatoties no tā, kas to politiku veido konkrētam nodoklim, tāpat ir nodokļi un būtu jābūt vienotam skatam uz visu sistēmu. Ne tikai nodokļiem kā tādiem, bet arī uz valsts finansēm - izdevumiem, valsts deficīta līmeni, ko mēs esam gatavi pieļaut.
Būtu jau labi, ja mēs kādā brīdī nonāktu pie tā, ka sabiedrība, iedzīvotāji un politiķi vienojas par kopīgu skatījumu uz to, cik tad iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi dot valstij naudas un ko tad valsts par to nodrošina. Tas nav iespējams - skatīties uz kaut kādu nākotnes nodokļu sistēmu atrauti no tā, kā šie te līdzekļi tiks tērēti," norāda Stinka.
Mārtiņš Kazāks arīdzan atzīmē, ka šoreiz būtu nepieciešams izvērtēt to, cik darboties spējīga ir esošā nodokļu sistēma kopumā: "Ja mēs skatāmies tikai uz atsevišķiem nodokļiem, tas nozīmē, ka mēs dzīvojam esošajā nodokļu un budžeta struktūrā, tad nekas būtiski nemainīsies. Ja mums valstij, iedzīvotājiem - gan politiķiem, gan vēlētājiem - šķiet, ka pašreizējā sistēma ir gana adekvāta, tad, protams, nekādas būtiskas pārmaiņas nav nepieciešamas. Tad mēs varam vienu nodoklīti pamainīt šurpu vai turpu, varbūt kaut kādas likmes mazliet pieskaņot, bet tad mēs saglabājam status quo un būtiski neko nemainām."
Apšauba spēju paredzēt izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune uzsver, ka nodokļu stratēģijas autoriem nopietni jāanalizē iespējamo izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Viņa apšauba, vai šāda analīze būs pa spēkam Finanšu ministrijai, kuras līdzšinējā darbība esot bijusi visai haotiska.
"Stratēģijai jābūt saprotamai, jāsaprot, kādas izmaiņas, cik ilgā laikā un cik noturīgas tās būs, kāda ir to ietekme uz tautsaimniecību. Bet, lai uz visiem šiem jautājumiem atbildētu, es neredzu Finanšu ministrijā cilvēkus, kas to varētu uzrakstīt, ja godīgi. Bez Latvijas Bankas viņi te neiztiks. Manuprāt, tie ir cilvēki, kam ir pieejami resursi - gan profesionālie resursi, gan laika resursi droši vien un viss pārējais, lai no makroekonomiskā viedokļa izanalizētu šīs pārmaiņas tautsaimniecībā un to, kādi punkti tiks iekļauti šajā stratēģijā. Pašreiz, es domāju, ka visi piekritīs, kas dzīvo Latvijas ekonomikai līdzi, ka šie nodokļu lēmumi tiek pieņemti, neizanalizējot pat īstermiņa ietekmi,” saka Caune.
Tirgotāju un rūpnieku pārstāve uzskata, ka, vērtējot iespējamās nodokļu izmaiņas, jāpatur prātā arī tā dēvēto slēpto nodokļu ietekme uz biznesa vidi un iedzīvotāju dzīves līmeni: "Biznesa vidi jau neveido tikai likme. Mēs ļoti labi zinām, ka ir Skandināvijas valstis, kur ir milzīgi augstas likmes, bet ir arī citi nosacījumi, acīmredzot, ir atbildība par to, kur tiek nodokļi izlietoti. Un nav ko stāstīt cilvēkiem, ka mums ir mazs nodokļu slogs. Ja mums būtu mazs nodokļu slogs, tad kaut kā šo ārprātu varētu pieciest. Bet viss nodokļu slogs…tiešie nodokļu slogi varbūt ir maziņi, bet elektroenerģijas tarifi, obligātā iepirkuma komponente, valsts nodevas un tā tālāk, un tā joprojām. Tā nodokļu sistēma ir tā sapuvusi, ka vairs nav spējīga pati eksistēt."
Tikmēr Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins domā - lai arī jaunajā nodokļu politikas stratēģijā, iespējams, atspoguļosies 12.Saeimas vēlēšanās ievēlēto politiķu uzstādījumi, galvenie akcenti paliks tie paši, kas jau spēkā esošajā. "Tie mērķi jau ir samērā vienkārši - stabili ieņēmumi valsts budžetā, nodokļu likmju stabilitāte, prognozējamība, tautsaimniecības konkurētspēja, taisnīgums nodokļu sistēmā. Tie ir tie četri galvenie mērķi, ar ko mēs strādājam un kas ir mūsu politikas sastāvdaļā. Tie ir tie mūsu galvenie uzstādījumi. Tā diskusija varbūt vairāk ir par instrumentiem vai termiņiem, kad to īsteno," saka Šņucins.
Nodokļu maksātājiem esot jārēķinās ar to, ka jebkurā politikas plānošanas dokumentā ierakstītā mērķa sasniegšanai ir iespējami vairāki varianti.
"2011.gadā, kad bija parakstījis ministrs vienošanos ar virkni sociālo partneru par stratēģiju, tā doma bija arī iedrošināt biznesa vidi, uzņēmējus, darba ņēmējus un devējus, ka šīs nodokļu krasās izmaiņas ir beigušās. Tagad ir zināms stabilitātes periods iestājies. Šie darbaspēka nodokļi - ja sākotnēji šajā vienošanās bija uzsvars, ka caur atvieglojumiem tie tiks mazināti. Tad tomēr vēlāk bija vienošanās, ka tas ies vairāk caur likmēm, un pēc gada atgriezās, ka tomēr caur atvieglojumu pusi. Tātad tās izmaiņas lielāko daļu ir tehniskas, nevis pēc būtības," skaidro Šņucins.
Primāri budžeta vajadzības, tad – nodokļu politika
Turklāt FM pārstāvis piekodina, esot jāņem vērā, ka nodokļu politika vienmēr tiks pakārtota valsts budžeta vajadzībām un iespējām: "Valsts budžeta stabilitāte ir prioritāra, jo tā ir pamats visai makroekonomiskai stabilitātei un finanšu sistēmas stabilitātei. Un ar to mēs riskēt nevaram.
Tas fokuss tiešām tagad ir nevis nodokļu sloga samazināšana, bet gan nodokļu sloga pārdale, jo mūsu ieņēmumu daļa tomēr ir relatīvi maza, bet izdevumu vajadzības - pietiekami lielas un akūtas.
Svarīgākais, mazinot slogus, jo mēs joprojām arī uzskatām, ka darbaspēka nodokļu slogs ir jāmazina, bet kompensējot to ar citiem ieņēmumiem. Nodokļi jau nav paši par sevi, bet ir finansējuma avots izdevumu daļai. Un tas, kādas ir vēlmes un uzstādījumi tieši šai izdevumu daļai, lielā mērā nosaka arī politiku nodokļu pusei, kas nodrošina šos ieņēmumus."
"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks gan šādu pieeju uzskata par aplamu: "Ja jums ir tāds padilis mētelītis un nāk ziema, protams, var jau nopirkt ielāpu un tās švakākās vietas aizlāpīt, un turpināt dzīvot. Tā ir viena no iespējām. Otra lieta ir paskatīties naudas makā, saprast, ko vajag, varbūt var atteikties no kādām citām lietām, un nopirkt jaunu mēteli. Varbūt tas ir veselīgāk?"
Arī bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Juris Stinka uzsver, ka ar nodokļu izmaiņām vien budžeta vajadzības vienmēr nevarēs nosegt.
Stinkas ieskatā, arī tagad, kad ekonomiskā krīze ir beigusies, ir vērts šad tad tomēr izvētīt budžeta tēriņus.
"Ir noteikti jādemonstrē arī no valdības puses, kā šie nodokļi tiek tērēti. Un arī jāturpina krīzes laikā aizsāktais reformu kurss, mazinot nelietderīgos izdevumus, efektivizējot esošos un diskutējot par prioritātēm."
Patlaban, priekšvēlēšanu laikā, valsts budžeta tēriņu mazināšana nav temats, par ko politiķi labprāt runā, gluži pretēji - partiju programmās plaši izklāstīti piedāvājumi palielināt valsts budžeta izdevumus visdažādākajiem mērķiem, vienlaikus solot nodokļu samazināšanu. Tādēļ nākamā gada valsts budžets un jaunā nodokļu stratēģija kļūs par pirmo šo solījumu konfrontāciju ar realitāti.
