„Izvēlējos dizainus, lai tie būtu rotaļīgi, lai tie būtu intelektuāli, lai netraucētu bērnam kustību brīvību..." saka apģērba ražotāja „BeeKid" īpašniece Renāte Zandersone. Viņas biznesa ideja dzima pirms dažiem gadiem, pēc viņas bērnu piedzimšanas. Viņa sāka pievērst īpašu uzmanību bērnu apģērba kvalitātei. Tolaik Renāte arī uzzinājusi, ka daudzas šūšanas fabrikas Latvijā izpilda pasūtījumus slaveniem zīmoliem Eiropā.
„Man radās ambīcijas, kāpēc šeit, Latvijā, nevarētu radīt bērnu apģērbu zīmolu un piedāvāt ar visu gatavu - gan ar dizainu, gan ar šūšanu piedāvāt atpakaļ Eiropai, nevis tikai Latviju kā platformu izmantot lētam darbaspēkam," saka Renāte.
Ideju īstenojot, Renāte saprata, ka Eiropa nemaz tik ļoti negaida Latvijas preces - tirgus ir piesātināts un spēlētāju daudz. „Tā īsti nenokāru degunu un sāku skatīties Austrumu virzienā. Tagad man ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Krieviju," norāda Renāte.
Krievijas iedzīvotāji Renātes dizainētās drēbītes pērk gan mājas lapā, gan arī Krievijā. Turp no Latvijas ik mēnesi tiek sūtītas lielas kravas. Vācieši savukārt viņas ražoto apģērbu pērk „Amazon" mājas lapā.
Renāte ir viens no Latvijas uzņēmējiem, kas arī izmantojuši Eiropas fondu naudu. Viņa devusies uz starptautiskām izstādēm un arī piedalījusies mentoringa programmā. Renātes ideja realizējusies jau pirmajā piegājienā.
Biznesa ideju Latvijā nav mazums, taču jautājums - cik daudz no tām izdosies īstenot. „Manuprāt, mums ir ļoti daudzas idejas, bet pie ideju kvalitātes varētu strādāt un strādāt. Jo mums uzņēmējdarbības kultūra Latvijā ir vēl diezgan zemā līmenī. Ja salīdzinām sevi ar Igauniju, ja runājam par start-up kultūru, tā ir daudz attīstītāka," klāsta Renāte.
Riska kapitāla eksperte ar pieredzi Eiropas Savienības finansējuma piesaistē Lelde Stukle pamanījusi vairākas problēmas. Piemēram, daudziem uzņēmējiem nav informācijas par šiem fondiem. Turklāt sākumā projekts jāfinansē par saviem līdzekļiem vai jāņem bankā aizdevums un tikai tad var atgūt daļu naudas. Mēdz būt arī grūtības ar kvalitatīva projekta pieteikuma rakstīšanu. Stukle pamanījusi arī ideju kopēšanu tā vietā, lai izdomātu ko unikālu. Viens no piemēriem ir idejas par jauniem sociālajiem tīkliem. „Latviešu uzņēmēji diezgan bieži apskatās idejas ārzemēs, Amerika ir ļoti populāra. Viņiem liekas, uztaisīsim tepat tādu ideju un aizies. Taču, ja pārceļam uz Latviju, kur ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, ir grūti savākt kritisko masu," skaidro Stukle.
Pēdējos gados topošajiem uzņēmējiem pieejamas vairākas Eiropas struktūrfondu atbalstītas programmas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Augstas pievienotās vērtības nepieciešamību uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Rūdolfs Krese. „Protams, lai uzņēmējdarbība būtu interesanta un veiksmīga gan sev, gan investoram, ir svarīgi radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, tā lai tajos būtu augstskolu, universitāšu zināšanas. Ļoti ieteiktu apskatīties, kas ir Latvijas universitātēs un augstskolās," pauž Krese.
Aģentūra jau pirms vairākiem gadiem uzsāka inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmu par Eiropas Reģionālā attīstības fonda naudu. Notiek apmācības, tiek rīkots "Ideju kauss" biznesa idejām un uzvarētāji saņem arī naudas balvu. „Galvenā problēma, ar kuru saskaras jaunie uzņēmumi sākuma fāzē, ir tā, ka viņi strādā pie produkta idejas, nevis pie biznesa idejas. Viņi mēģina noslīpēt produktu, mēģina noslīpēt iepakojumu, bet īsti nepajautā pircējiem, vai viņi pirks šo produktu, vai balsos ar savu naudu," novērojis Krese.
Viņš paskaidro, ka svarīgi ir nevis nokļūt līdz labam iepakojumam, bet līdz pircējam, Piemēram, jājautā savai ģimenei, draugiem, vai viņi pirktu piedāvāto produktu. Vēl jaunajiem uzņēmējiem jāapzinās, ka būs nepieciešama komanda.
