Jaunais banku glābšanas mehānisms to atveseļošanā iesaistīs arī lielos noguldītājus

Noguldījumu garantiju fondā patlaban izdevies uzkrāt gandrīz 90 miljonus eiro. Ar šo summu gan varētu būt par maz, lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu, ja kādai vērā ņemamai bankai rastos nopietnas problēmas. Taču patlaban top likumu izmaiņas, kas būtiski samazinās iespēju, ka ir jāglābj kāda no bankām  uz nodokļu maksātāju rēķina. 

Pirms vairāk nekā trim gadiem, sabrūkot „Latvijas Krājbankai”, teju 99% bankas klientu viņu nauda tika atmaksāta, izmantojot Noguldījumu garantiju fondā uzkrātos līdzekļus, kā arī naudu, ko fonds aizņēmās no Valsts kases.

Tomēr 438 klienti, kuri „Krājbankā” glabāja summas virs 100 tūkstošiem eiro, bankas kraha dēļ kopumā zaudēja aptuveni 285 miljonus eiro. Viņu vidū bija maestro Raimonds Pauls un izdevniecības "Žurnāls „Santa” līdzīpašniece un galvenā redaktore Santa Anča. Viņi vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot banku darbību regulējošā Kredītiestāžu likuma normas, kas noguldītājiem liedz iespēju izteikt savu viedokli par grūtībās nonākušo banku turpmāko likteni.

Ja spēkā būtu likums, kuru patlaban izskata Saeima, „Latvijas Krājbanka”, iespējams, izdzīvotu. Likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu pērn tapušu Eiropas Savienības direktīvu, paredz daudz plašākas iespējas banku glābšanai.

”No tāda viedokļa, ka īpašnieki kaut ko darīs, nekas jau nemainīsies – ja viņiem būs griba un līdzekļi, viņi darīs, nebūs griba, bet būs līdzekļi – nedarīs. Nebūs līdzekļi, nebūs gribas - arī nedarīs. Vienkārši ir radīts mehānisms, ka, ja akcionāri negrib vai nevar, viņu atbildība paliks ar ieguldīto kapitālu,”  norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperts Jānis Placis.

Viņš uzsver, ka tieši tādēļ banku glābšanas mehānismu plānots pilnveidot, nosakot, ka banku glābšanā iesaistāmi arī lielie noguldītāji. Tas nozīmē, ka Raimondam Paulam, Santai Ančai un citiem lieliem noguldītājiem piederošā nauda tiktu ieguldīta bankas kapitālā un viņi kļūtu par bankas akcionāriem.

”Ja tad vēl nepietiek kapitāla, seko nākamās iespējas. Mūsu gadījumā subordinētie noguldījumi tiek konvertēti kapitālā. Ja ar to nepietiek, tiek konvertēti noguldījumi. Tas neattiecas uz noguldījumiem līdz 100 tūkstošiem, kas ir garantēti. Un tā var konvertēt tās akcijas, kamēr kapitāla pietiek un banka atbilst visām prasībām. Tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai tā ir sistēmiska vai nesistēmiska banka, pastāv mehānisms, kā to banku atjaunot, neizlietojot valsts līdzekļus,” skaidro Placis.

Vai labākais risinājums no sliktajiem?   

Banku augstskolas lektors, juridisko zinātņu doktors Jānis Grasis atminas, ka mehānisms, kādu tagad plānots ieviest visā Eiropas Savienībā, Latvijā jau reiz pielietots bankas glābšanā.

”Pirmo komercbanku jau tieši tāpat izglāba – piespiedu kārtā lielajiem noguldītājiem iedeva akcijas un pēc tam pamazām to naudu dod atpakaļ. Pēc būtības tam ir nulles vērtība, tā ir bezizeja, labākais risinājums no visiem sliktajiem. Tas ir labāk nekā neko nedabūt šādā gadījumā,” saka Grasis.

Par likuma sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ir pārliecināts, ka cilvēki, kuru uzkrājumi pārsniedz 100 tūkstošus eiro, ir gana kompetenti, lai sevi pasargātu no kļūšanas par banku akcionāriem piespiedu kārtā.

“Es domāju, ka tie investori, kas operē ar ļoti lielām naudas summām un varētu kļūt par piespiedu akcionāriem, vadās ne tikai pēc pavirši iegūtās informācijas, bet analizē bankas dzīvotspēju un seko līdzi kapitāla pietiekamības dinamikai,” pauž Šadurskis.

Šadurskis īpaši uzsver, ka likuma mērķis ir nodrošināt banku sistēmas stabilitāti un mazo noguldītāju aizsardzību.

”Tā ir samērīga un saprātīga prasība, kādā veidā tiek segti banku zaudējumi, ja ir notikušas šāda veida problēmas. Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības pārvaldes struktūru prioritāšu saraksts ir pilnīgi skaidrs, saprotams un, manuprāt, loģisks, ka pirmkārt ir jāaizsargā mazie noguldītāji,” saka Šadurskis.

Jaunas normas – sāpīgās pieredzes rezultāts

Viens no iemesliem, kādēļ Eiropā tapušas šādas izmaiņas, kuru pārņemšanai Saeima plāno pieņemt vairākus likumus, ir tas, ka globālās ekonomiskās krīzes laikā daudzu Eiropas valstu valdībām nācās banku glābšanā ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, kas mērāma miljardos eiro.

Tagad tiek meklētas dažādas iespējas, kā samazināt šādu situāciju atkārtošanos, vienlaikus nodrošinot arī banku sistēmas stabilitāti, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperts Jānis Placis.

”Tas mehānisms ir tāds, ka tiek darīts viss, lai nebūtu sabiedrības līdzekļi jāizmanto, budžeta līdzekļi. Tajā skaitā arī maksimāli darīt visu, lai arī Noguldījumu garantiju fonda līdzekļi nebūtu jāizmanto. Tur ir radīts vesels mehānisms, kā saglabāt sistēmas stabilitāti visas Eiropas mērogā,” stāsta Placis.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), uzsverot, ka banku glābšanu regulējošo likumu pilnveidošana balstās uz aizvadītajos gados gūto pieredzi, vēl piebilst, ka tagad vairs nebūtu iespējamas tādas situācijas, ka valsts pēc bankas izglābšanas vēl ir spiesta maksāt tās bijušajiem akcionāriem milzīgus procentu maksājumus par bankā noguldītajiem depozītiem. Šādā situācijā Latvija nonāca pēc „Parex bankas” pārņemšanas.

”Eiropas normas nosaka, ka akcionāru depozīti tiek ieskaitīti jaunajā kapitālā. Un Latvija maksāja ilgus gadus par šiem depozītiem milzīgus procentus, lai gan tur vēl bija kredīti pretī. Līdz ar to, es domāju, ka šie jaunie nosacījumi palīdzētu, šis regulējums ir pareizā virzienā,” pauž Reirs.

Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Jānis Brazovskis gan ir pārliecināts, ka plānotās izmaiņas var veicināt lielo noguldītāju uzvedības modeļa maiņu.

”Es teiktu, ka tas attiecas uz ieguldītājiem, jo noguldījumus mēs nošķeļam, tie ir tie, kas ir garantēti un nekādā veidā netiek aiztikti. Savukārt, kas attiecas uz ieguldītājiem, tie ir riski, kas katram ieguldītājam ir jāizvērtē, un tas arī notiks ar laiku. Bankas savukārt arī pielāgosies ar laiku, tas viss izlīdzināsies un atspoguļosies kapitāla cenā,” prognozē Brazovskis.

Līdz Noguldījumu garantiju fonda iedarbināšanai nevajadzētu nonākt

Vienlaikus ar likumu, kas paredz pilnveidot banku glābšanas mehānismus, Saeimā tiek skatīts arī jauns Noguldījumu garantiju likums. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis gan teic, mazticams, ka Latvijas banku sektors vēl kādreiz var nonākt situācijā, kad ir jāiedarbina Noguldījumu garantiju fonds. 

”Ņemot vērā to, ka it īpaši šobrīd, kad mēs esam eirozonā un uz mūsu kredītiestādēm attiecas daudz stingrāki uzraudzības principi, līdz situācijai, kad sāks darboties šis likums, mums tiešām nevajadzētu nonākt,” saka Šadurskis.

“Pašreiz viena daļa uzraudzības funkciju, protams, paliek Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, otra tiek nodota Eiropas Centrālajai bankai, un komisijai ir jāiesniedz ļoti nopietnas atskaites Eiropas Centrālajai bankai. Līdz ar to šis četru vai vēl vairāk acu princips tiek iedarbināts, manuprāt, efektīvā veidā,” uzskata Budžeta komisijas vadītājs.

2011. gadā, pirms ”Latvijas Krājbankas” kraha, Noguldījumu garantiju fondā bija uzkrāti aptuveni 200 miljoni eiro, taču, lai izmaksātu garantētās atlīdzības bankas noguldītājiem, fonds no Valsts kases aizņēmās vairāk nekā 250 miljonus eiro. Līdz šim ”Krājbankas” likvidators fondam jau atmaksājis vairāk nekā 240 miljonus, taču bankrotējušās bankas saistības pret fondu vēl arvien sasniedz 247 miljonus eiro.

No banku veiktajām iemaksām, kas ir aptuveni 35 miljoni eiro gadā, garantiju fondam izdevies uzkrāt gandrīz 90 miljonus eiro. Ar šo summu gan nepietiktu, ja kāda vērā ņemama banka nonāktu situācijā, kad tās klientiem jāsāk izmaksāt valsts garantētie noguldījumi.

Taču, kā uzsver Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperts Jānis Placis, salīdzinājumā ar situāciju pirms dažiem gadiem tagad paplašinātas arī Noguldījumu garantiju fonda iespējas aizņemties kompensāciju izmaksai nepieciešamo naudu – to drīkst aizņemties arī no finanšu tirgus dalībniekiem, tas ir, bankām.

Iepriekš ES valstis veidoja uzkrājumu fondu no iepriekšējām iemaksām vai arī dzīvoja bez šāda fonda un nepieciešamības gadījumā mēģināja “naudu savākt”, kas varēja būt sarežģīti.  “Tas, ka mums bija fonds no paša sākuma, bija solis pareizajā virzienā,” uzskata Placis.

Bankas fondā maksās mazāk

Atbilstoši jaunajai kārtībai, banku iemaksas Noguldījumu garantiju fondā kļūs mazākas, jo mainīsies to aprēķināšanas mehānisms.

Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Jānis Brazovskis skaidro, ka  atskaitījumi būs ekonomiski pamatotāki, fondā būs jāiemaksā mazāk, bāze, no kā aprēķina iemaksas, būs mazāka. Līdz šim bankas maksāja noteiktu summu, ņemot vērā visus noguldījumus, bet izmaiņas paredz iemaksāt noteiktu summu, ņemot vērā tikai “segtos” noguldījumus, un tā būs 40% no tā, ko maksāja līdz šim. 

Tas gan nenozīmē, ka banku klientiem vajadzētu uztraukties, ka fondā var aptrūkties līdzekļu, uzsver Brazovskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperts Jānis Placis vēl piebilst, ka nepieciešamības gadījumā banku uzraugi var noteikt bankām lielākas iemaksas garantiju fondā. Tomēr tas būtu jādara piesardzīgi.

Ja sākas problēmas un trūkst naudas, drīkst paņemt papildus no bankām, bet jāņem vērā, kā tas ietekmēs bankas, nevarēs, glābjot vienu banku,  paņemt no citām tik daudz, ka tās citas bankas pēc tam jāglābj, skaidro Placis.

Iedzīvotājiem, kas glabā savus uzkrājumus vai kam ir algas konti bankās, īpaši der zināt, ka jaunais Noguldījumu garantiju likums paredz saīsināt termiņu, kādā uzsākama kompensāciju izmaksa, atzīmē Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

”Noguldītājiem izmaiņu būs salīdzinoši maz, bet dažas būs patīkamas. Proti, iepriekš noteikto divdesmit dienu vietā tagad ir septiņas un līdz ar to noguldītājs varēs saņemt savu garantēto naudu ātrāk,” norāda Šadurskis.

Turklāt dažos gadījumos noguldītājiem tiks kompensēti arī noguldījumi, kuru apmērs pārsniedz 100 tūkstošus eiro, piebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperts Jānis Placis.

”Par atsevišķiem noguldījumu veidiem varēs saņemt līdz 200 tūkstošiem eiro papildus tam, kas jau paredzēts – tiem 100 tūkstošiem eiro. Tur ir gadījumi, kas nāk no direktīvas. Pirmais ir par mājokļa pārdošanu. Ja jūs esat pārdevis mājokli, jums bankā ieskaita un pēkšņi ir krahs, jums ir 100 tūkstoši un viss. Tagad būs iespēja šo naudu papildus dabūt,” stāsta Placis.

Jauno Noguldījumu garantiju likumu, kā arī likumu, kas paplašina banku glābšanas iespējas, plānots pieņemt tuvāko mēnešu laikā, norāda Placis. Latvijā likums varētu stāties spēkā uzreiz līdz ar likuma pieņemšanu.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs vēl īpaši piekodina, ka šie likumi tapuši, lai labāk aizsargātu banku klientus, nevis tādēļ, ka notiktu gatavošanās jauniem satricinājumiem banku tirgū.

Te gan jāpiebilst, ka par vienu visas amatpersonas ir vienisprātis – iedzīvotājiem, kuru rīcībā esošās naudas apjoms pārsniedz garantētos 100 tūkstošus eiro, vislabāk šo naudu glabāt dažādās bankās.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti