Darbinieces ik pa brīdim izlasa no līnijas stikla pudeles, kas saplīst ar lielu blīkšķi. Ko cilvēkiem tiešām nevajadzētu darīt, skaidro uzņēmuma „Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons:
„Šis ir tas materiāls, ko cilvēki sašķiro pie daudzdzīvokļu mājām. It kā vajadzētu būt šķirotam materiālam, kur atliek tikai kaut ko nolasīt nost, labi, ka tur nav āboli, bet visu pārējo mēs tur redzam. (..) Kā redzat, stiklu var mierīgi nolasīt nost no līnijas, bet autiņbiksītes - pamperi - tām nav vietas šķirotajos atkritumos. Esam novērojuši, ka autiņbiksītes sadzīves atkritumos ir nenormālos daudzumos. Cilvēkiem tos nevajag mest šķirojamos atkritumos, tiem jānonāk kopējos konteineros. Tad automātiski tos novadīs, kur vajag.”
Lai arī daudzas lietas te notiek automātiski, cilvēku roku darbs ir nepieciešams. Uzņēmums „Eko Kurzeme” rūpnīcā pašlaik nodarbina 12 cilvēkus. Iespējams, šis skaits pieaugs. Tāds iekārtu salikums, kāds pašlaik ir Grobiņas novadā, Latvijā nav, skaidro uzņēmuma pārstāvis: „Mums ir bioloģisko atkritumu atdalītājs - disku sijātājs. Ir arī optiskais šķirotājs, kas spēj atpazīt desmit dažādus veidus un atlasīt četrus no tiem.”
Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca atrodas netālu no atkritumu poligona, kur uzslējušās milzu kaudzes ar noglabātajiem atkritumiem. Ieguvumi būs vairāki - ne tikai tas, ka tiek samazināts atkritumu daudzums, ko noglabā atkritumu poligonā; būtiski, ka tiek iegūti otrreiz pārstrādājami atkritumi – plastmasa, stikls, metāls u.c.
„Pirmo redzamie labumi - tiek pildītas ES direktīvas, kas agri vai vēlu būs jāpilda. Otrs solis - reāli tiek izlasīti līdz 15% dažādu materiālu, kurus var realizēt tirgū un nenorakt vidē,” saka Karlsons.
Vislielākais daudzums ir plastmasa, kas arī nonāks pārstrādē. Stiklu var pārdot gandrīz par velti – tie ir 70 centi tonnā, arī metāla iepirkuma cenas ir ļoti zemas, skaidro uzņēmuma pārstāvis. Tirgus ir mainīgs, kam jāpielāgojas.
Grobiņas poligona ikdienu atkritumu šķirošanas rūpnīca būtiski nemainīs, bet to noteikti var saukt par ieguldījumu nākotnes projektos, kam plānots piesaistīt ES finansējumu. Pirmkārt, tiek nošķiroti bioloģiskie atkritumi, kas būs vajadzīgi poligonam, skaidro uzņēmuma „Liepājas RAS” Ražošanas direktors Māris Grīnfelds:
„Tā ir sausā vai mitrā fermentācija, ko mēs gatavojamies darīt ar tiem sadzīves atkritumiem, kas nāks ārā no rūpnīcas. Precīzāk, ar bioloģiskiem atkritumiem. Sausā fermentācija, tas nozīmē, ka slēgtos trumuļos tiek maksimāli izturēta un nosūknēta visa gāze. Gaisā neaiziet nekas.”
Sadzīves atkritumu šķirošana poligonā nebūt nenozīmē, ka tagad mājsaimniecībām vairs nav jāšķiro atkritumi. Kā zināms, sašķirotie tiek savākti bez maksas, bet par nešķirotajiem ir jāmaksā, turklāt sašķirotie līdz rūpnīcai nonāk tomēr tīrāki, bez bioloģiskiem piejaukumiem. Rūpnīcā būs iespējams sašķirot visus Liepājas reģiona atkritumus, kas var sasniegt gandrīz 30 tūkstoš tonnu gadā.
