Pasaules panorāma

Iebaidīt un apklusināt

Pasaules panorāma

Zilais vilnis pret sarkano mūri

Parādos līdz ausīm

Itālija var kļūt par otru Grieķiju un izraisīt nopietnu krīzi eirozonā

Itālijas parāds ar 130% no iekšzemes kopprodukta ir otrs lielākais Eiropas Savienībā tūlīt aiz Grieķijas. Jau ilgstoši bijušas bažas, ka Itālija var kļūt par otru Grieķiju un izraisīt ļoti nopietnu krīzi. Turklāt uguni šīm bailēm piešķīlusi jaunā populistiskā Itālijas valdība, kas atklāti pārkāpj Briseles noteiktās budžeta deficīta prasības.

Vasaras sākumā izveidotā populistu valdība nākamā gada budžetā ieplānojusi krietni lielāku deficītu, nekā bija iepriekš – 2,4%.  Tajā ir sociālie pabalsti nabadzīgajiem un bezdarbniekiem, nodokļu samazinājumi, bet nav reformu.  Brisele tam pateikusi skaidru nē, pirmo reizi vēsturē atmetusi budžetu atpakaļ. Itālijas budžeta atmetējs Valdis Dombrovskis jau virtuālajā vidē saņēmis ne mazums dusmīgu izteikumu.

"Tas fakts, ka Itālijas valdība pašreiz ir izvēlējusies budžeta deficītu nevis turpināt samazināt, bet būtiski palielināt – ir izraisījis negatīvu tirgus reakciju," pauda Dombrovskis. Reitingu aģentūra ''Moody's'' tikko   pazeminājusi Itālijas valsts parādzīmju reitingu – tagad tas ir tikai mazliet virs “junk”, ar ko apzīmē ļoti riskantus vērtspapīrus. Turklāt kopš maija aizdevumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām kļūst arvien dārgāki.

Tāpēc Itālijas valdības cerības uz ekonomisko izaugsmi kā attaisnojumu budžeta deficītam var arī nepiepildīties. Ekonomika var palēnināties un budžeta deficīts turpināt pieaugt. Tad aizņemšanās kļūtu pārāk dārga un Itālijai sāktu trūkt naudas, ko izmaksāt pensijās un algās sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Nespējot segt esošās parādsaistības, Itālija būtu spiesta defoltēt. Itālijā ir politiķi, kas vēlētos redzēt Itālijas izstāšanos no eirozonas un atgriešanos pie liras, bet tā nav Itālijas valdības oficiālā nostāja. 

"Itālijas ekonomikas struktūra kopumā ir noturīgāka – līdz ar to mēs neprognozējam kaut kādu pēkšņu situāciju, kad Itālijai nebūtu pieejams tirgus finansējum, bet pats fakts, ka Itālija jau tagad ir viena no lēnāk augošajām Eiropas ekonomikām un, iespējams, šada politika Itālijas izaugsmi vēl vairāk piebremzēs – tas jau vien var negatīvi ietekmēt arī citu eirozonas valstu ekonomikas," teica Dombrovskis.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi jau paziņojis, ka Centrālā banka neplāno uzpirkt Itālijas vērtspapīrus vai kā īpaši glābt Itālijas bankas, ja vien Itālija nepieprasīs finansiālās glābšanas programmu tāpat kā Grieķija.

Ja Itālija nonāk līdz krīzei – tad tas būtu milzīgs trieciens visai eirozonai. Pašā Itālijā sociālie nemieri un ekonomiskā krīzes, iespējams liktu sabiedrībai vēlēties stingru līderi. Un galēji labējo vadītājs, tagad vicepremjers Mario Salvīni, šķiet, emocionāli gatavs uzņemties līdera lomu.

Itālijas valdības nepieradinātā budžeta politika ir arī viens no iemesliem, kāpēc Baltija un Ziemeļvalstis iebilst pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona ideju virzīties uz kopīgu eirozonas budžetu. Ziemeļnieki jeb tā iesauktā Hanzas līga uzskata – kamēr nav veida, kā savaldīt nepaklausīgos, likt naudu kopējā makā ir pārāk riskanti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt