Labrīt

PILNĪGS SVIESTS. Vēlēšanas nav visa sākums un gals

Labrīt

Ar Brīvības ielu sākusies Krāslavas pilsētas attīstība

Skaitļi un fakti: Inflācija 12. Saeimas laikā

Inflācija Latvijā: Līdz ugunsgrēkam ļoti tālu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir piedzīvojusi gan patēriņa cenu kāpumu, gan kritumu līdz veselīgu attīstību neveicinošam līmenim. Tomēr visai maz no tā ir bijis saistīts ar pašmāju norisēm, jo cenu līmeni Latvijā - kā jau mazā un atvērtā ekonomikā - spēcīgi ietekmē lielie tirgi.

Ja atskatāmies uz neseno vēsturi, tad strauju patēriņa cenu kāpumu Latvija piedzīvoja pirms krīzes. 2008.gadā patēriņa cenu indeksa vērtība bija par 35% augstāka nekā 2005.gadā. Pamatā tas bija saistāms ar naftas cenu kāpumu pasaulē, kur, piemēram, „Brent” markas jēlnafta 2008.gadā „atzīmējās” pie vēsturiski augstākās vērtības ap 140 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pašmāju tirgū eļļu ugunī pielēja nauda, kuru tirgū dažādu kredītu veidā meta bankas, un straujais algu kāpums.

Tālāk korekcijas viesa krīze, un 2010.gadā patēriņa cenas slīdēja lejup. To pašu ainu varam redzēt naftas tirgū, kur jau pieminētā „Brent” cena no pirms gada sasniegtajiem vēsturiskajiem augstumiem 2009.gadā „noplanēja” līdz 46 ASV dolāriem par barelu.

Kopš 2014.gada, kad sāka darboties šī sasaukuma Saeima, ne valdībām, ne parlamentāriešiem galva par augstām patēriņa cenām nav bijis jālauza. Drīzāk līdz pat 2016.gada otrajai pusei varēja runāt par sava veida cenu stagnāciju. Katra individuālajam maciņam tas, iespējams, pat bija patīkami, bet Latvijas ekonomikai kopumā tas labumu nenesa, jo laikā, kad patēriņa cenām nav vērojams veselīgs (bet tikai veselīgs!) pieaugums, uzņēmējiem nav šī papildus stimula ražot un tirgoties ar savām precēm vai pakalpojumiem.

Grafiks:

 

Pēdējā laikā gan inflācija ir sasparojusies un vairs nebalansē pie nulles līnijas. Arī šeit galvenie iemesli ir meklējami ārpus Latvijas – naftas tirgos un pārtikas produktu biržās. Vērā ņemams iekšzemes faktors, kuru pēdējā laikā piemin ekonomikas eksperti, ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. Izrādās, tas kopējo inflāciju ir ietekmējis vairāk, nekā tika domāts iepriekš, nospiežot uz leju pārtikas cenas.

Latvijas Banka gan šogad kopumā, gan nākamgad inflāciju prognozē 2,9% līmenī, kas ir uzskatāms par normālu inflācijas apmēru.

Kas notiks tālāk? Vēsture ir pierādījusi, ka diezgan neprognozējami var mainīties naftas cenas, kuras tiešā veidā ietekmē tādu teju ikvienam uzņēmējdarbības sektoram svarīgu komponenti kā degviela, kā arī pastarpināti siltumenerģijas cenas. Kaut gan pašlaik būtiskas svārstības naftas tirgū netiek prognozētas, piemēram, ģeopolitiski konflikti kādā no svarīgām naftas ieguvējvalstīm situāciju var mainīt vienā mirklī.

Iekšējā tirgū galvenais faktors, kurš var audzēt inflāciju, ir darba algu pieaugums. Tomēr, visticamāk, mēs nevaram runāt par „treknajiem gadiem” līdzīgu situāciju.

Tādēļ pašlaik izskatās, ka inflācijas ugunsgrēka dzēšana nebūs jaunās Saeimas un valdības darba kārtībā. Vismaz pašlaik.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti