Piektdien Vecrīga ir tūristu pilna – atkal ir ienācis kāds kruīza kuģis un tad vairāki tūkstoši ārzemnieku piepilda ielas, bauda gardēžu priekus Rīgas restorānos, klausās ielu muzikantos. Īpašu baudu daudziem sagādā parki un ielu kafejnīcas.
Arī Jūrmalā viesu nav mazāk, neraugoties uz to, ka Krievijas tūristu skaits samazinājies vairākkārt. Šo kritumu kompensējuši viesi no rietumu valstīm.
„Vairāk brauc gan no Lielbritānijas, Vācijas, Skandināvijas valstīm. Tāpat Rīgu apmeklē tuvākie kaimiņi un tie, kas pagājušajā gadā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu neatbrauca dažādu apstākļu dēļ, šogad ir atbraukuši,” stāsta Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermaloviča.
Tūrisma industriju Eiropas dienvidu valstīs apdraud klimata izmaiņas - teikts Eiropas Savienības pētījumā, kas brīdina, ka, piemēram, Spānijā un Bulgārijā karstums var novest pie sausuma, mežu ugunsgrēkiem un savvaļas dzīvnieku bojāejas. Arī citas Vidusjūras valstis var kļūt pārāk karstas, lai tās komfortabli varētu apmeklēt vasaras vidū.
Savukārt valstis tālāk uz ziemeļiem ar mērenākām vasarām nākotnē var pieredzēt tūristu pieplūdumu. „Cik es esmu saskārusies ar viesiem no dienvidu valstīm, viņi priecājas par to, ka mums viss ir zaļš un skaists. Tas, kā nav dienvidos – vienalga, vai mēs aizbraucam uz Kipru, Grieķiju un Itālijas dienvidiem – tomēr tur ir izdegusi zeme un tikai smiltis. Un šis zaļums, pat neraugoties uz sliktiem laika apstākļiem, ļoti priecē Rīgas un Latvijas viesus,” komentē Jermaloviča.
Pētījumā teikts, ka nākotnē cilvēki varētu sadalīt savu atvaļinājumu vienmērīgāk, ņemt īsākas brīvdienas, lai izmantotu labvēlīgākus laika apstākļus citos gadalaikos. Tomēr neesot jāatsakās arī no brīvdienām Spānijā, jo pētījumā paustās prognozes attiecas uz 2100.gadu, kas pašlaik šķiet tāla nākotne.
Iepriekš intervijā Latvijas Radio Jermoloviča pastāstīja, ka vidējais Rīgas tūrists ir 37 gadus vecs vīrietis, kurš var būt atbraucis no kādas Latvijai tuvas kaimiņvalsts.
