Panorāma

Panorāma

Panorāma

Osokina Brīvības festivāls pulcē ukraiņu mūziķus

Kur ņemsim gāzi nākamajai apkures sezonai?

Inčukalna dabasgāzes krātuve rudenī būs krietni tukšāka nekā ierasts

Bez gāzes piegādēm no Krievijas Inčukalna pazemes krātuvi līdz apkures sezonai varētu paspēt piepildīt tikai līdz pusei, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) aprēķini. Tas ir par 40% mazāk nekā pērn. Tāpēc krātuves operatora vadītājs norādīja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai līdz gada beigām darbu sāktu Igaunijas un Somijas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Paldiskos. Ekonomikas ministrijā (EM) vienlaikus pauda pārliecību, ka no krīzes situācijas izdosies izvairīties un gāzes reģionā pietiks.

Lai gan amatpersonas vairākkārt mierinājušas, ka Latvijai gāzes nepietrūks, aprēķini liecina, ka atkarība no Krievijas gāzes rada nopietnus apgādes riskus.

Parasti vasarās Inčukalna dabasgāzes krātuvē komersanti iesūknē dabasgāzi ziemai. Pēdējos gados pirms apkures sezonas krātuvē bijušas vismaz 17 teravatstundas. Šobrīd iesūknētas ir 8,8, taču līdz ierastajam līmenim to, visticamāk, piepildīt neizdosies.

Tā kā Krievijas gāze Latvijā neienāk, izņemot tranzīta plūsmas uz Kaļiņingradu, vienīgais gāzes avots reģionā ir Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis.

Pat gadījumā, ja gāze no termināļa nepārtraukti plūstu uz Latviju, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma jauda līdz oktobra beigām ļautu Latvijas, Igaunijas un Somijas vienotajā tirgū ievadīt aptuveni 9,5 teravatstundas. Tas ir mazāk nekā valstis šajā periodā parasti patērē. Pēdējos divos gados vidējais patēriņš no jūnija līdz oktobra beigām pārsniedzis 12,5 teravatstundas, un šādā situācijā Inčukalna krātuve pat tukšotos, nevis pildītos.

Šogad patēriņš ir krities, taču, pat pieņemot, ka tas visu vasaru un pirmos rudens mēnešus būs par trešdaļu mazāks un nepārsniegs astoņas teravatstundas, Inčukalna krātuvē apkures sezonas sākumā varētu būt 10 teravatstundas jeb par 40% mazāk gāzes nekā pērn.

Latvijas ziemas patēriņam ar to teorētiski pietiktu, taču krātuvi izmanto arī citas valstis, un nav zināms, cik liela daļa kuras valsts patērētājiem paredzēta.

Krātuves operatora "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss stāstīja, ka cerības vieš vēl straujāks patēriņa kritums maijā, turklāt atšķirībā no citiem gadiem plūsmu no Lietuvas "Conexus" nodrošinās arī ziemā. Tomēr viņš atzina, ka tik un tā situācija bez jauna gāzes avota būs sarežģīta.

"Pats lielākais risks mums pašlaik ir, vai kolēģi Igaunijā un Somijā paspēs noorganizēt vēl vienu termināli uz ziemas periodu. Manuprāt, tas ir pats, pats svarīgākais. Ja tas kaut kādu iemeslu dēļ aizkavēsies, tad, visticamāk, it īpaši skatoties uz Somiju, būs nepieciešami, iespējams, kādi papildu ierobežojumi," atzina "Conexus" vadītājs.

EM uzsvēra, ka gatavojas dažādiem scenārijiem, arī gāzes deficītam. Ja tas tiešām notiks, apjomi būs jāierobežo visā reģionā, nevis tikai kādā konkrētā valstī.

"Atkarībā no tā, cik reģionā trūkst gāzes, cik ir jāsamazina patēriņš reģionam, tiek sadalīts, cik daudz katrā valstī var samazināt, un tad jau valsts individuāli skatās, kā savu apjoma daļu spiest uz leju," teica EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Latvijā šādā gadījumā piegādes samazinātu uzņēmumiem, nevis mājsaimniecībām, kuras kritiskā situācijā varētu nodrošināt valsts ar "Latvenergo" sagādātajām gāzes rezervēm, par kuru iegādi "Latvenergo" gan vēl turpina sarunas.

Ministrijas pārstāvis Šaicāns ir pārliecināts, ka ierobežojumi jāievieš nebūs. Viņš uzskata, ka lielākais risks ir siltumapgādes uzņēmumu nevēlēšanās šobrīd pirkt gāzi caur Lietuvas termināli cerībā uz zemāku cenu vēlāk, lai gan, visticamāk, tā nekritīs. Tomēr kopumā gāze, ministrijas ieskatā, netrūks, ja darboties sāks Paldisku terminālis.

"Zināmu paniku visā tajā stāstā droši vien sēj arī ar noteiktu pakāpi tie, kuri, iespējams, vēlētos to gāzi iegādāties no Krievijas,

savukārt es gribētu teikt, ka pie esošās sistēmas, ja mēs spējam saplānot plūsmas un gāze tiek pirkta, netiek gaidīta mistiska diena, kad kaut kas svešs nopirks mūsu vietā un mums pēc tam iedos, [..] visam ir jābūt kārtībā, pat neaizejot uz nekādiem krīzes līmeņiem," vērtēja ministrijas pārstāvis.

Pirkt Krievijas gāzi gan nav aizliegts. Politiķu vienošanās ir importu no Krievijas pārtraukt līdz ar nākamā gada sākumu, taču arī tas Saeimā vēl nav apstiprināts. "Gazprom" daļēji piederošais uzņēmums "Latvijas gāze", kas apkalpo gandrīz visas Latvijas mājsaimniecības, joprojām gatavojas gāzi no Krievijas pirkt, taču gaida skaidrību no iestādēm par norēķinu iespējām rubļos.

"Es domāju, ka šis jautājums risināsies tuvākajās nedēļās, jo, kā mēs zinām, lielās Eiropas valstis visas ir norēķinājušās par gāzi, jo viņas saņem gāzi atšķirībā no mums. Jāmēģina gāzi iesūknēt un tad, kad beigsies iesūknēšanas sezona, mēs varēsim runāt par to, cik daudz gāzes būs ziemai, vai pietiks, vai nepietiks," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, ja gāze no Krievijas vispār nenāks šogad, vai ir iespējams nodrošināt reģiona vajadzības, Kalvītis pauda pārliecību: "Nav iespējams to izdarīt, jo praktiski mūsu virzienā nāk minimāls apjoms no Lietuvas."

Atšķirībā no "Latvijas gāzes", Somijas valstij piederošais uzņēmums "Gasum" pats atteicies Krievijai par gāzi maksāt uzspiestajā kārtībā caur kontu "Gazprombank". Tā vietā "Gasum" gatavojas tiesu darbiem ar "Gazprom". "Latvijas gāzes" vadītājs Kalvītis par iespēju rīkoties tāpat atbild izvairīgi, sakot ka tas nav dienaskārtībā, turklāt šāds lēmums būtu akcionāru ziņā, kuru vidū ir arī pats "Gazprom".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt