Pēc asām diskusijām valdība un LPS tā arī nav spējusi vienoties par nākamā gada budžetu. Pašvaldības vēlas saņemt lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu nekā pašreiz. Bet valdība saka, - tas neesot iespējams, jo būtu jāatsakās no daudzām citām prioritātēm. Tādēļ Pašvaldību savienība nolēmusi neparakstīt ar valdību ikgadējo Vienošanās un domstarpību protokolu.
„Pašvaldību budžetā būtu jāieskaita 82% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, jo, mūsuprāt, darbaspēka nodokļa reformas tiek veiktas lielākoties uz pašvaldību budžeta rēķina. Tās ietekmes, kaut arī skaitļos varbūt ir līdzīgas valsts budžetam un uz pašvaldību budžetu, tad, ņemot vērā budžeta apjomus, līdzība zūd. Ir atšķirība, vai budžets ir 900 miljoni apmēram, kā ir pašvaldībām ieņēmumi, vai arī tie ir vairāki miljardi, kā valsts budžeta pusē,” saka Pašvaldību savienības padomniece Lāsma Ūbele.
Pašvaldības vēlas arī lielāku stabilitāti par ieņēmumiem turpmākajos gados, par ko arī netika panākta vienošanās. Premjers uzskata, ka LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ir pakļāvies politiskajam spiedienam. Dombrovskis pārliecināts, ka valdības piedāvājums pašvaldībām jau pašreiz ir labs, tādēļ viņš neredz iespēju turpināt sarunas.
„Valdība piedāvāja straujāku pašvaldību budžeta pieaugumu nākamajā gadā nekā valsts pusē. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā visām pašvaldībām to budžeti un līdz ar to arī iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem būs lielākas. Un faktiski šī LPS prasība pārdalīt IIN proporciju par labu pašvaldībām sagrauj pašreizējo budžeta konstrukciju. Un šo sarunu laikā ar Pašvaldību savienību, diemžēl, bija arī uzkrītoši redzams, ka Pašvaldību savienības priekšsēdis sarunas veda ar acīmredzamu mērķi nevienoties,” sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
LPS prasību pēc lielākas iedzīvotāju ienākumu daļas novirzīšanas novadu un pilsētu budžetā atbalsta arī Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. Šorīt intervijā Latvijas Radio viņš apšaubīja valdības apgalvojumu, ka visās pašvaldībās nākamgad patiešām būs vairāk naudas. „Jā, protams, iespējams, ka šis naudas pieplūdums pieaugs arī pašvaldībām no esošās sistēmas. Bet vai visā valstī tas pieaug? Un, ja reiz tā proporcija kādreiz bija savādāka un labāka pašvaldībā, tad, lūdzu, arī atjaunojam šo, jo krīze esot beigusies,” norāda Ence.
Valdība plāno pabeigt darbu pie nākamā gada budžeta otrdien un, visticamāk, tajā pašā dienā finanšu ministrs to iesniegs izskatīšanai Saeimā. Tas, ka valdība nav spējusi vienoties ar pašvaldībām, budžeta iesniegšanu parlamentā nekavēšot.
