Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvijā trīspadsmito reizi atzīmē Zemes stundu

Igaunijā aktīvi izņem pensiju 2. līmenī iekrāto

Igauņi aktīvi izmanto iespēju izņemt daļu no otrā pensiju līmeņa iekrājumiem pirms pensijas

Igaunijas iedzīvotāji aktīvi sākuši izmantot valsts piedāvāto iespēju izņemt daļu no 2. līmeņa pensiju uzkrājumiem pirms pensionēšanās vecuma pienākšanas. To ļauj gada sākumā pieņemtā pensiju reforma, kas izraisījusi plašas debates sabiedrībā. Reformas aizstāvji uzsver, ka tādējādi iedzīvotājiem tiek sniegta lielāka brīvība savu nodokļu izmantošanā. Tikmēr pretinieki bažījas par bezatbildīgiem lēmumiem, kas novedīs pie dziļas nabadzības vecumdienās.

“Labāk naudu tagad, nevis vecumdienās”. Šādu izvēli šā gada pirmajos trīs mēnešos izdarījuši desmitiem tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju, izņemot ieguldītos līdzekļus no pensiju sistēmas otrā līmeņa. Kā skaidroja Igaunijas pensiju centrā – pēc pirmā viļņa janvārī situācija pašlaik ir stabilizējusies.

“Aptuveni 130 000 jeb 17% no visiem, kuriem bija jābūt pensiju otrajam līmenim, ir iesnieguši prasību no sava otrā līmeņa līdzekļus izņemt. Balstoties uz socioloģiskajām aptaujām, kuras veicām pērn, paredzējām, ka šādi rīkosies ap 20% cilvēku. Tā kā mēs droši varam teikt, ka viss ir noticis kā plānots,” norādīja Igaunijas Pensiju centra vadītāja Kristi Sisa.

No izņemtajiem līdzekļiem gan jāmaksā ienākuma nodoklis – 20% jaunākiem cilvēkiem, lai atturētu tos no pārāk ātras naudas izņemšanas, bet 10% – iedzīvotājiem, kuri vecāki par 60 gadiem. 

Igaunijas finanšu ministrija uzsver, ka reformas mērķis bija cilvēkiem sniegt lielāku brīvību rīkoties ar savu nodokļu naudu pēc pašu ieskatiem.

Igaunijas finanšu ministrijas padomniece Kertu Fedotova skaidroja: “Es domāju, ka principā ir grūti iebilst, ka brīvprātīga sistēma un brīva izvēle ir laba lieta. Taču, protams, ja runājam par ilgtermiņa iekrājumiem un pensijām, varbūt var argumentēt, ka šādi ilgtermiņa lēmumi ir pret cilvēka dabu. Dažiem ir gana liela motivācija naudu izņemt, lai tērētu to tagad, un tad, protams, rodas riski. Taču šī sistēma ir vairāk domāta tiem cilvēkiem, kas principiāli iebilst pret otro līmeni, ļaujot viņiem izstāties, un tiem, kuri nonākuši kādā sarežģītā situācijā, piemēram, radušās veselības problēmas vai kādas finansiālas problēmas, kuras tad var atrisināt, izmantojot otro līmeni.”

Tomēr reforma izraisīja asas debates Igaunijas sabiedrībā. To sākotnēji neizsludināja prezidente Kersti Kaljulaida, publiski paužot bažas par iedzīvotāju nonākšanu nabadzībā vecumdienās laikā, kad senioru īpatsvars sabiedrībā tikai palielinās. Tāpat prezidente nebija apmierināta ar to, ka iedzīvotāji faktiski var izņemt daļu no sociālā nodokļa, kuru iemaksājusi valsts. 

Tomēr prezidentes iebildumi tika noraidīti Augstākajā tiesā un tagad sistēma pēc tiesas lēmuma, visticamāk, ir uz palikšanu arī pēc valdības maiņas. 

“Ja raugāmies uz pašreizējo situāciju, jaunā valdība drīzāk meklē, kā uzlabot šo sistēmu, lai cilvēki labāk varētu atrast informāciju un saprast, ko no tās var gaidīt, taču pārmaiņas vismaz pašlaik netiek plānotas. Es teiktu, ka tās arī nebūtu politiski viegli pieņemamas, pat ja kāds domātu, ka tas nav optimālais variants pensiju sistēmai,” atzīmēja Fedotova.

Trīs līmeņu pensiju sistēma ieviesta visās trijās Baltijas valstīs; Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, iemaksas otrajā līmenī vairs nav obligātas, savukārt Igaunija ir vienīgā, kur ļauts naudu jebkurā brīdī izņemt jau pēc iemaksām pensiju fondos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt