Iedzīvotāji naudu nogulda mazāk, jo radusies iespēja un nepieciešamība tērēt

Pēc pērn piedzīvotā uzkrājumu veidošanas tempu rekorda šogad iedzīvotāji naudu bankās arvien nogulda, taču mazākos apmēros. Savukārt apdrošinātāji vēro, ka daudzi pārtrauc tā sauktos dzīvības apdrošināšanas uzkrājumus, izvēloties tikt pie naudas. Eksperti vērtē, ka tam visam ir racionāli divi skaidrojumi. Pirmkārt, līdz ar ierobežojumu beigšanos radušās plašas iespējas naudu tērēt, bet, otrkārt, straujās inflācijas dēļ par visu arī nākas maksāt būtiski vairāk.

Iedzīvotāji naudu nogulda mazāk, jo radusies iespēja un nepieciešamība tērēt
00:00 / 04:14
Lejuplādēt

Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās patlaban ir ap desmit miljardu eiro jeb gandrīz viena valsts gada budžeta apmērā. Pirms pandēmijas sākuma tie bija 7,5 miljardi eiro. Tāpēc "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka divarpus miljardu eiro kāpums pāris gadu laikā ir bijis ievērojams.

"Ja šie noguldījumu būtu sadalīti vienmērīgi, varētu teikt, ka cilvēkiem tagad ir izveidots tāds kārtīgs spilvens, lai uzņemtos izmaksu kāpumu. Praksē drīzāk ir tā, ka ienākumi ir diezgan nevienlīdzīgi, bet bagātības nevienlīdzība ir vēl lielāka. Tur noteikti ir diezgan liela koncentrācija. Bet vismaz daļai cilvēku tas palīdzēs pārdzīvot cenu kāpumu," stāstīja Strautiņš. 

Cenu straujā kāpuma un ierobežojumu beigu ietekmi ļoti labi ilustrē straujā uzkrājumu tempu mazināšanās. "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pastāstīja, ka gada sākumā īpaši samazinājies uzkrājumu pieauguma temps. Pērn noguldījumu apjoms katru mēnesi auga par piekto daļu, bet šogad tas divreiz krities – noguldījumu apjoms ik mēnesi kāpj par nepilniem desmit procentiem, salīdzinot ar situāciju iepriekš.

"Šīs tendences, visticamāk, uz gada beigām turpināsies. Respektīvi, iespējas atlicināt līdzekļus kļūs arvien sarežģītāk. Jāsaka, ka līdzīgas tendences ir vērojamas arī abās kaimiņvalstīs. Un noteikti, ka viens no šiem te pamatnosacījumiem būs pieaugošās cenas jeb inflācija, kādēļ iedzīvotājiem iespējas atlicināt naudiņu uzkrāšanai, teiksim, samazināsies," stāstīja Gašpuitis.

Tomēr nav tā, ka cilvēki steigtos izņemt uzkrājumus. 

"Nav vērojama nekāda lieka ažiotāža. Protams, sākoties karam Ukrainā, bija vērojama pastiprināta interese par to [uzkrāšanu]. Mēs redzam, ka tas viss ir nostabilizējies. Un praktiski nekādas izmaiņas vai stresa pazīmes nav novērojamas. Tikai tas, ka inflācija liek par sevi just. Un noteikti, ka uz gada beigām tas varētu būt vēl izteiktāk, ka iedzīvotāju savus uzkrājumus izmanto dažādu maksājumu veikšanai, stāstīja ekonomists.

Augošais maksājumu slogs varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šogad daudzi pārtrauc apdrošināšanas līgumus ar uzkrāšanas funkciju. Dzīvības apdrošināšanā ik gadu ieguldām ap 50 miljoniem eiro jeb trešo daļu no visām apdrošināšanas prēmijām. Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins uzskata, ka kontu tukšošanā būtisks iemesls varētu būt arī karš Ukrainā. Salīdzinot šī gada pirmo ceturksni ar pagājuša gada posmu, izmaksāto atlīdzību pieaugums ir 90%. Abāšins uzsvēra, ka tas ir sen neredzēts skaitlis.

"Un mēs domājam, ka tas pieaugums ir saistīts ar divām lietām. Viena lieta ir tā, ka, protams, beidzās viena daļa no šiem uzkrājošajiem apdrošināšanas līgumiem. Bet otra daļa pilnīgi noteikti ir tas, ka ir cilvēki, kuri šos savus uzkrājumus, ja tā var izteikties, pavelk ārā nebaltai dienai vai ir sabijušies no kara apstākļiem kaimiņos," stāstīja Abāšins.

Iespējams, bailes no kara ir daļējs iemesls arī tam, ka apdrošināšanas nozare pirmajā ceturksnī ir piedzīvojusi arī sen neredzētu izaugsmi – apdrošināšanas prēmijas jeb nauda, ko maksājam par apdrošināšanu, pieaugušas par 15%, pirmajos trīs mēnešos sasniedzot 171 miljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt