“VAKS” filiālē Gulbenē pēdējos gados būtiski ir palielinājies biedru skaits. Tāpēc ražas novākšanas laikā nākas pieņemt un veikt pirmapstrādi daudz lielākam graudu apjomam.
Pērn tur pieņēma 55 00 tonnu graudu, bet šajā sezonā lauksaimnieki varēs nodot vairāk nekā 80 000 tonnu graudu.
“Bija traktoru rindas, lielas graudu kaudzes. Graudus mums palīdzēja Valmieras filiāle kaltēt, līdz ar to atkal to biedru graudi netika pieņemti tajā periodā. Tad radās pat viena kooperatīva biedru saspīlējums. Mēs nespējām apstrādāt graudus noteiktā termiņā,” stāstīja “VAKS” Gulbenes struktūrvienības vadītāja Vita Jonase.
Lauksaimnieks no Alūksnes novada, zemnieku saimniecības “Kadiķis M.A.” saimnieks Mārtiņš Augstkalnietis stāstīja, ka ražas novākšanas laikā ir būtiski, lai kooperatīvs vienlaikus spētu pieņemt dažādus novāktos kultūraugus.
“Tas punktiņš nebija tik liels, tad no mana graudu apjoma 1/3 gāja uz Valmieru vai Valku, vai arī uz Rīgu, te bija kaudzes, jo nebija jau, kur likt,” stāstīja Augstkalnietis.
Lauksaimnieki prognozē, ka šis varētu būt graudaugu ražas rekordu gads.
Jau pērn Latvijā graudu kopraža sasniedza 3,2 miljonus tonnu, no tiem 2,8 miljoni tonnu ceļoja uz ārvalstīm.
“Bieži tie ir Eiropas dienvidi, Āfrika un Āzija,” atzina “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Latvijas graudi pasaulē tiek pārdoti, sekojot biržas cenām, un šobrīd tās ir pat negaidīti augstas.
“Es domāju ir vairāki aspekti, kā notiek novākšana Dienvidu puslodē, bet arī lielu lomu nospēlē tas, kā privātpersonas veido uzkrājumus, bet arī uzņēmēji veidoja uzkrājumus, jo nevarēja zināt, kā būs ar loģistiku,” norādīja Jansons.
“VAKS” lauksaimnieku kooperatīvs šajā sezonā attīsta graudu pieņemšanas kompleksu arī Burtnieku novadā.