Grobiņā iebilst pret izlietoto katalizatoru apstrādes rūpnīcas ieceri; piesardzība arī vietvarā

Līdz šodienai, 25. jūlijam, iedzīvotāji varēja iesniegt priekšlikumus par izlietoto katalizatoru apstrādes rūpnīcas būvniecības ieceri Grobiņas atkritumu poligona teritorijā. Dienvidkurzemes novada vietvarā par projektu ir piesardzīgi un vēlas pārliecināties par visiem iespējamiem riskiem, bet daļa iedzīvotāju – strikti pret šo projektu un bažījas par ietekmi uz vidi, apšaubot, vai vajag ievest Latvijā citu valstu bīstamos atkritumus un šeit pārstrādāt. Tikmēr projekta attīstītāji apgalvo, ka tā būs bezatlikuma bīstamo atkritumu pārstrāde bez draudiem cilvēkiem un videi.

Grobiņā iebilst pret katalizatoru pārstrādes rūpnīcas ieceri; piesardzība arī vietvarā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • Iedzīvotāji raizējas par ieceri Grobiņā būvēt izlietoto katalizatoru apstrādes rūpnīcu.
  • Bažas ir par ietekmi uz vidi un iespējamu piesārņojumu.
  • Arī vietvarā deputāti uzdod jautājumus, gaida atzinumu no Vides pārraudzības biroja.
  • Lēmuma pieņemšana, visticamāk, nebūs vienkārša, uzskata vietējās pašvaldības izpilddirektors.
  • Ietekmes uz vidi vērtētāji saka – atzinumā iekļāva sliktākos iespējamos scenārijus un vietējos tas satrauca.
  • Tomēr pat sliktajā scenārijā emisijas būtu mazākas nekā šķeldas katlu mājā.
  • Projekta attīstītāji sola saimniekot bezatlikuma veidā, un Latvijā atkritumi nepaliks. 
  • Lielāka skaidrība par ieceres nākotni varētu būt septembrī vai oktobrī.

Latvijas Radio Grobiņas pilsētas centrā uzrunāja divus vietējos iedzīvotājus, kuri dzīvo pavisam netālu no SIA "Liepājas RAS" atkritumu poligona "Ķīvītes" – te projekta attīstītāji no Latvijas ar investoriem no Austrijas iecerējuši būvēt izlietoto katalizatoru apstrādes rūpnīcu.

Iedzīvotāji pauž neapmierinātību, ka atkritumi no esošā poligona jau nonāk mežā, kur nu vēl papildus šāda rūpnīca. Viņi apšauba, vai par aptuveni trīs miljoniem eiro var tiešām uzbūvēt modernu rūpnīcu, kas nepiesārņos apkārtni, jo noskaidrojuši, ka filtrs vien maksājot dārgāk.  

Iedzīvotājs Mārtiņš sacīja: "Es esmu viens no tuvāk dzīvojošajiem cilvēkiem, man ir tuvu māja, tikai kāds kilometrs no poligona. Sanāk katru dienu braukt garām, man ir daudzbērnu ģimene. (..) Šaubas rada, ka viņi veiks analīzes katalizatoriem savā laboratorijā. Jautājums, vai mums ir kāda neatkarīga laboratorija, kas to var veikt. Šaubos."

Savukārt Zane norādīja: "Latvijai šādu atkritumu nav, katalizatori tiks ievesti no Meksikas un Bulgārijas."

Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna uzsvēra, ka šī projekta apspriešana vēl nav beigusies; nav atbildes – dot zaļo gaismu vai ne.

Joprojām ir daudz jautājumu, ko deputāti arī izklāstījuši oficiālā vēstulē Vides pārraudzības valsts birojam. Jau iepriekš gribēts ko līdzīgu īstenot arī Liepājā, tagad ir mēģinājumi Grobiņā.

Vārna teica: "Deputāti ir iesaistījušies un raksta, ka ziņojumā ir daudz tādu lietu, kas rada jautājumus. Ir iesaistījies arī Grobiņas uzņēmēju klubs ar viedokli. Bažas ir nofiksētas, aizsūtītas uz Vides pārraudzības biroju. Gaidīsim atzinumu. Ja tas būs pozitīvs, tad būs jālemj domei. Tur ir jautājumi par filtru atbilstību zināmām sertifikācijām, arī par to, vai izvērtēts fakts, ka tuvumā atrodas divi ar viesmīlību un tūrismu saistīti uzņēmumi – "Jura staļļi" un "Dārza darbnīca", par hidrologu atzinumiem utt."

Lēmuma pieņemšana, visticamāk, nebūs vienkārša, prognozēja Vārna: "Ņemot vērā arī lielās sabiedrības iesaistes, manuprāt, deputātiem būs diezgan grūti nobalsot pretrunā sabiedrības kopējam viedoklim. Ir arī juridiskā puse, ir argumenti, noteikti būs juristi, kas tajā iesaistīties. Ja mēs nobalsosim pret, tad tam jābūt argumentētam pret."

Raimonds Veinbergs ir vecākais konsultants uzņēmumā SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", kas izstrādā ietekmes uz vidi novērtējumu. Viņš Latvijas Radio skaidroja, ka cilvēki satraucas par gaisa piesārņojumu un to, ka katalizatorus varētu vest ar automašīnām gar viņu mājām, taču, ja notiktu kāds negadījums, šie katalizatori ir cieti un nav tekoši, tāpēc tos būtu viegli savākt.

Viņš sacīja: "Kad vērtējām, mēs vērtējām sliktāko scenāriju, kas varētu [notikt], maksimālām iespējamām emisijām. Cilvēki, redzot šos ciparus, satraucas."

Veinbergs šīs rūpnīcas gala iznākumu, kas varētu nonākt vidē, salīdzināja ar parastu šķeldas katlu māju.

"Emisijas apjoms būs mazs, ir plānotas trīspakāpju gaisa attīrīšanas iekārtas, ļoti modernas. Tie cipari, kas ir iekļauti ziņojumā, ir absolūtie maksimumi, ja mēs šos absolūtos maksimumus salīdzinām ar kādu mazu katlu māju tajā pašā Grobiņā, tad viņu [plānotās rūpnīcas] emisijas ir mazākas nekā katlu mājai. It kā videi draudzīgi sadedzinām šķeldu, bet tāpat mēs iegūstam tādas pašas vielas, kas nāk no šīs ražotnes," viņš teica.

Projekta pārstāvji mierina

Katalizatoru rūpnīcas attīstītājs SIA "VNimO Services" valdes loceklis Mārtiņš Berķis-Bergs pats nāk no finanšu sfēras – līdz šim strādājis Latvijā, Krievijā un Nīderlandē. Vairākus gadus strādājis arī Liepājas ostā, un pašlaik ir saistīts ar metalurģijas nozari. Lai kliedētu bažas, ka viņš plāno ko cilvēkiem nedraudzīgu, stāsta, ka pats gatavojoties šajā rūpnīcā atrasties, nevis būt kur citur, kamēr strādnieki strādā. Ja iedzīvotāji naftas katalizatorus sauc par bīstamiem atkritumiem, tad mums tas ir izejmateriāls, uzsvēra Berķis-Bergs.

Viņš pauda: "Tas produkts, ko mēs iegūstam no izlietotā naftas katalizatora, ir ferovanādijs – metāla sakausējums, ko galvenokārt izmanto mašīnbūvē un avioindustrijā. Tas ir metāla sakausējums, ko pieliek klāt parastam metālam, lai tas būtu stingrāks un izturīgāks. Tas ir visās mašīnās un lidmašīnās. Attīrītā veidā, to gan mēs neplānojām darīt, bet tālāk, pārstrādājot ar citām tehnoloģijām, vanādijs nokļūst katrā telefonā, televizorā, datorā – tas ir cēlmetāls." 

Naftas pārstrādes rūpnīcām katalizatori neinteresējot, viņiem tas ir blakusprodukts, taču citiem tā kļūst par iespēju nopelnīt, pārstrādājot katalizatorus un iegūstot cēlmetālu.

Berķis-Bergs uzsvēra, ka iegūto dzelzs un vanādija sakausējumu ferovanādiju plānots eksportēt, bet pats pārstrādes veids notiks pēc bezatlikuma principa.

"Latvijā atkritumi nepaliek. Kas nonāk gaisā, tiek noķerts filtros, filtri tiek izmazgāti ar speciāliem ūdeņiem, ūdeņi netiek novadīti gruntī, tos savāc akās un tad tiek aizvesti uz attiecīgiem uzņēmumiem, kur šos ūdeņus attīra, tā ir bezatkritumu tehnoloģija. Potenciālās iekārtas, mēs jau zinām piegādātājus, ir Eiropas tirgū sertificētas, un Latvija noteiktie vides rādītāji 100% tiks ievēroti," viņš solīja.

Izvērtējumu no Vides pārraudzības valsts biroja varētu saņemt tikai septembrī vai oktobrī, kad arī varētu būt lielāka skaidrība par tālākajiem soļiem.

Uzņēmums plāno ražotnē izveidot 30 jaunas darbavietas un pārstrādāt aptuveni 24 000 tonnas katalizatoru gadā. Uzņēmums vēlas izveidot iedzīvotāju iniciatīvu fondu, kam tiktu ziedota nauda, kā arī izveidot uzraudzības padomi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt