Grieķijas Centrālā banka ar drūmo brīdinājumu nākusi klajā brīdī, kad palikušas vien pāris nedēļas, lai panāktu vienošanos, bet starptautiskie kreditori un valdība Atēnās par strupceļiem turpina vainot viena otru. Par Grieķijas izstāšanos no eirozonas brīdinoši ieminējušās vairākas augstas ES amatpersonas. Piemēram, Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka ir palicis "maz laika".
Ceturtdien notiks nozīmīga eirozonas valstu finanšu ministru jeb Eirogrupas sanāksme. Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms gan trešdien uzstāja, ka ir pāragri runāt par Grieķijas izstāšanos no eirozonas.
Deiselblūms paziņoja, ka viņa mērķis ir nodrošināt, lai Grieķija paliek monetārajā savienībā, paužot, "ka mēs visi izdarām pārsteidzīgus secinājumus un mums to nevajadzētu darīt".
Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible teicis, ka viņam ir maz cerību, ka ceturtdienas Eirogrupas sanāksmē izdosies panākt konkrētu vienošanos, paziņoja avots Vācijas parlamentā.
Par to trešdien runāts arī Briselē. Komentējot Grieķijas Centrālās bankas paziņojumu, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka starptautiskie aizdevēji strādā, balstoties uz nostāju, ka Grieķija neizstāsies no eirozonas.
"Tā nav tāda hipotēze, balstoties uz ko, mēs strādājam. Mums ir savs scenārijs, kas ir labākais visiem. Proti, ka Grieķija paliek eirozonā ar stabilu reformu palīdzību un nākotnes perspektīvām," teica Moskovisī. Viņš pauda viedokli, ka Eirogrupas sanāksme varbūt arī nebeigsies ar konkrētiem rezultātiem, bet "tā būs noderīga".
Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis paziņoja, ka ir nepieciešama politiskā griba. Viņš noraidīja Grieķijas valdības pārmetumus par aizdevēju priekšlikumiem, piemēram, attiecībā uz pensijām, un paziņoja: ja Atēnas ar tiem nav mierā, tad valdībai jāpiedāvā savas alternatīvas.
"Piemēram, Grieķijas militārās aizsardzības tēriņu attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir otra lielākā Eiropas Savienībā. Ja Grieķijas valdība nevēlas spert soļus, kas ietekmē sabiedrības ievainojamākās daļas, Eiropas Komisija ir gatava tam piekrist un izvērtēt alternatīvus piedāvājumus. Bet ir arī svarīgi, lai Grieķijas puse ne tikai saka, ko negrib darīt, bet arī to, ko grib darīt," sacīja Dombrovskis.
Grieķija īpaši iebilst pret pensiju samazināšanu un ar pievienotās vērtības nodokli apliekomo objektu bāzes paplašināšanu. Grieķijas premjers Aleksis Ciprs iepriekš apsūdzējis aizdevējus par mēģinājumiem "pazemot" viņa valsti, bet to priekšlikumus nodēvējis par "absurdiem".
