Pašlaik ar grūtībām uz četriem mēnešiem pagarinātā esošā palīdzības programma, visticamāk, nespēs atrisināt visas Grieķijas finanšu problēmas, un naudu šai valstij kaut kur būs jāmeklē arī pēc tam.
Jaunā Grieķijas valdība, kas pie varas nāca, solot izbeigt taupību, pašreiz strādā pie reformu plāna, kam vajadzētu ļaut savest valsts finanšu situāciju kārtībā. Tomēr jāņem vērā, ka Alekša Cipra valdība nevēlas īstenot nepatīkamās sociālās reformas, liekot uzsvaru vien uz ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu nemaksāšanas izskaušanu.
Tādēļ daudziem Briselē ir lielas šaubas par to, vai Grieķija spēs pati sevi finansēt pēc četriem mēnešiem, kad esošā aizdevuma nauda beigsies.
Skaļi gan par to vēl netiek runāts, aizbildinoties, ka vēl nav pienācis īstais laiks. Tā sacīja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
“Eiropas Komisijā mēs pašlaik fokusējam uzmanību uz to, lai tiktu īstenots tas, par ko tika nesen panākta vienošanās. Par trešo palīdzības programmu vēl ir pāragri runāt. Tās ir spekulācijas, no kurām labāk būtu izvairīties,” sacīja Junkers.
„Tāpat arī Grieķijai būtu labi izvairīties no vienpusējas rīcības. Ja kādas no iepriekš iecerētajām reformām Grieķijā tiek atceltas, tad tās būtu jāaizstāj ar citām, lai būtu iespējams gūt nodokļu ieņēmumus un izmaksāt pensijas un pabalstus,” uzsvēra EK vadītājs.
Ļoti līdzīgi izteicās arī Vācijas kanclere Angela Merkele, sakot, ka vēl ir milzum daudz darāmā, lai īstenotu dzīvē to, par ko jau ir panākta vienošanās.
Vācijas sabiedriskā doma pašreiz ir ļoti negatīvi noskaņota pret jebkādu iespējamo papildu palīdzību Grieķijai. Lielākais Vācijas tabloida laikraksts “Bild” nesen uz pirmā vāka ir publicējis lielu virsrakstu ar vārdiem “Nē! Vairs nekādu miljardu alkatīgiem grieķiem”. Pēc tam Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible intervijā ir sacījis, ka runa nav tik daudz par naudu, cik par papildu laiku reformu īstenošanai.
Savukārt Junkers intervijā vienam no Spānijas laikrakstiem ir sacījis, ka Grieķijas premjeram Cipram vajadzētu atzīt, ka dažus no viņa priekšvēlēšanu solījumiem vienkārši nav iespējams izpildīt. Vēlēšanu rezultāti kādā valstī neatceļ tās starptautiskās finanšu saistības, piebilda Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzās 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
