Pēdējo sešu gadu laikā, kopš Grieķija lūgusi pēc starptautiskā aizdevuma, mainījās tās valdības un politiskā ideoloģija, sekoja aizvien jaunas vienošanās ar kreditoriem un pašu aizdevēju sastāva maiņa. Nemainīga palikusi tikai viena nostādne – drošākais budžeta lāpīšanas līdzeklis ir cītīga un neatlaidīga taupība. Nostādne, kas prasījusi lielus upurus no grieķu sabiedrības un līdz ar to kļuvusi par tautas nospiešanas simbolu. Taču SVF pārstāvju kritiku par turpmāko taupības politiku, kas izriet no vienošanās ar Eiropas partneriem, Grieķijas amatpersonas uztvēruši vēsi. Tas tāpēc, ka ārpus minētā fonda pārstāvji norādījuši uz arvien dāsnajām pensijām un lieliem nodokļu atvieglojumiem valstī. Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Cakalots to komentēja šādi:
“Faktiski tika pateikts, ka Grieķijas pensionāriem un mazāko algu saņēmējiem jāpiedzīvo vēl lielāka taupība, lai gan pats fonds “ietaupa” uz patiesības rēķina”.
Lielākās domstarpības starp Amerikas un Eiropas iestādēm izraisa Grieķijas budžeta pārpalikuma apmērs pēc 2018.gada.
Atēnās uzskata, ka SVF veicis kļūdainus aprēķinus.
Vašingtonā bāzētos ekspertus, nesaucot gan vārdā, kritizējis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs:
“Pēdējā laikā nākas dzirdēt, ko saka dažādi tehnokrāti, kurus es sauktu par nejēgām. Tiek pieņemts, ka viņi mums vajadzīgi, lai palīdzētu ar skaitļiem. Pat to viņi nedara pareizi. Viņi jau vairākkārt ir atzinuši, ka pieļāvuši kļūdas skaitļos. Taču tagad viņi mums saka, ka kļūdains ceļš ir pareizs. Arī agrāk - kopš 2010.gada - mums apgalvoja, ka ar šo programmu mēs izkļūsim ārā no krīzes. Programma izgāzās. Atkal 2012.gadā mums sagatavoja jaunu programmu un teica, ka mēs tiksim galā ar krīzi, bet arī tā bijusi neveiksmīga. Viņi sniedza pārāk optimistiskas prognozes, tai pašā laikā spiežot veikt skarbus taupības pasākumus. Un tagad, kad mums ir programma ar saudzīgu korekciju, viņi maina prognozes uz pretējām: paredz lejupslīdi, lai gan esam atgriezušies pie attīstības.”
Pēc neoficiālām ziņām Ciprs varētu vērsties pie Eiropas aizdevējiem, -- un pagaidām tikai viņi piešķir krīzes plosītai valstij finansējumu, -- ar lūgumu nepieļaut SVF potenciālo atgriešanos Grieķijas glābšanas programmā vai arī atvēlēt tam tikai tehniskā konsultanta lomu.
Valsts baidās, ka brīdī, kad pārrunās ar Eiropas speciālistiem tā cenšas noslēgt kārtējo reformu novērtējumu, šādi apgalvojumi kaitēs abu pušu sadarbībai, kas jau tā nenorit viegli. Eiropas Komisijas preses pārstāve Annika Breitharta paudusi pārliecību, ka Grieķijas līdzšinējās pūles drīzumā atmaksāsies un valsts spēs pārliecinoši nostāties uz attīstības ceļa:
''Eiropas iestādes uzskata, ka Eiropas Stabilitātes mehānisma programmas pasākumi ir atbilstoši. To pilnīga ieviešana atgriezīs Grieķiju pie ilgtspējīgas izaugsmes un ļaus tai atgriezties tirgū. Grieķija jau ir ieviesusi svarīgas reformas un sekmīgi virzās uz saskaņoto fiskālo mērķu sasniegšanu. Svarīgi, lai visas iestādes pilnībā atzīst šos Grieķijas programmas panākumus.''
Saspīlējums radies arī Grieķijas un ES starpā. Trešdien Eirogrupa apturēja Grieķijas parāda atvieglošanas pasākumu īstenošanu, tādējādi paužot neapmierinātību ar nesaskaņotajiem grieķu valdības plāniem piešķirt vienreizēju pabalstu pensionāriem ar zemiem ienākumiem un saglabāt pievienotās vērtības nodokļa atlaidi tām Egejas jūras salām, kas iztur lielāko migrācijas plūsmas slogu. Šāda premjera Cipra rīcība tiek uzskatīta par nepakļaušanās aktu un situācijā, kad viņa partijas reitingi uzrāda strauju kritumu, varētu bruģēt ceļu uz ārkārtas vēlēšanām valstī.
