Speciālā paziņojumā fonda pārstāvis informē, ka Atēnas pilnībā veica visus nokavētos maksājumus. Valūtas fonds arī ir gatavs turpināt sniegt palīdzību Grieķijai, lai nodrošinātu tās finansiālo stabilitāti un izaugsmi.
Savukārt britu raidorganizācija BBC ziņo, ka Grieķija ir arī atmaksājusi 4,2 miljardus eiro Eiropas Centrālai bankai. Parādu samaksa kļuva iespējama pēc tam, kad piektdien Eiropas Savienība Atēnām piešķīra 7,16 miljardu eiro pārejas aizdevumu.
Grieķijas valdībai nav nodoma izsludināt ārkārtas vēlēšanas laikā, kamēr tiek pabeigta vienošanās ar partneriem eirozonā par jaunu glābšanas aizdevuma programmu. Bažās par šādu iespēju radās pēc tam, kad vairāki valdošās koalīcijas deputāti neatbalstīja vienošanos ar Eiropas Savienības valstīm.
Premjerministra Alekša Cipra pārstāve ir paziņojusi, ka vēlēšanas pašlaik nav lietderīgas un valdībai nav nodoma tādas organizēt, valdības mērķis ir atjaunot normālu kārtību un stabilitāti.
Valdības vadītāja pārstāves paziņojums izskan dienu pirms tam, kad Grieķijas parlamentam jābalso par reformu un taupības pasākumu otro kārtu. Tās saistītas ar banku un tieslietu jomu. Iepriekšējā balsojumā apmēram piektā daļa no Cipra “Syriza” partijas deputātiem noraidīja vienošanos. Tādēļ premjeram bija jāpaļaujas uz opozīcijas atbalstu, lai saņemtu atbalstu nepopulārajām reformām. Pats Ciprs ir paudis nopietnu neapmierinātību par vienošanos, tomēr ir atzinis, ka aizdevēji valstij neatstāj citu iespēju kā vien pieņemt to noteikumus.
Jau ziņots, ka pēc panāktās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Grieķijā pirmdien atvērtas pirms trim nedēļām slēgtās bankas.
Bet diskusijas par Grieķijas parādu restrukturizēšanu nav beigušās. Uz to aicinājušas Atēnas un Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka Grieķijas parāda milzīgais apjoms gluži vienkārši nav ilgtspējīgs. Šobrīd tas ir 320 miljardi eiro jeb 175% no iekšzemes kopprodukta. Ar jauno aizdevuma programmu parāds sasniegtu 200% no IKP.
Grieķija ir lūgusi eirozonai piešķirt tai jau trešo aizdevumu. Pretī Grieķija ir gatava realizēt smagas reformas valsts pārvaldē, nodokļu un pensiju sfērā, kā arī citās jomās. Šo lēmumu ir akceptējis Grieķijas parlaments.
Tagad visām eirozonas dalībvalstīm jālemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. To jau paveikušas vairākas valstis, tostarp Somija, Vācija un arī Latvija.
Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
