Galvenajam būvniekam, iespējams, būs jāsniedz informācija par norēķiniem ar apakšuzņēmējiem

Galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā būs jāreģistrē veiktie norēķini būvdarbu līgumu ietvaros. To paredz valdībā otrdien, 24. janvārī, akceptētie likuma par nodokļiem un nodevām grozījumi, kas tapuši saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022. gadam, informēja Ekonomikas ministrijā (EM). Likumprojekts vēl jāskata Saeimā.

Ministrijā skaidroja, ka saskaņā ar pētījumu "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015–2019" ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts – 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Likuma regulējums jau šobrīd paredz pienākumu reģistrēt noslēgtos līgumus visā apakšuzņēmēju ķēdē, kā arī šo līgumu summas. Tomēr regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līguma ietvaros veiktajiem norēķiniem.

Tādējādi apakšuzņēmēji, it īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, tiek pakļauti parādu veidošanās vai pat maksātnespējas riskam. Tieši norēķinu nestabilitāte un prognozējamības trūkums veicina ēnu ekonomiku, norādīja EM.

"Mūsu piedāvātās izmaiņas regulējumā sniegs iespēju mazināt ēnu ekonomikas apjomu būvniecības nozarē. Vienlaikus tās veicinās norēķinus būvdarbu līgumu izpildē, samazinot riskus apakšuzņēmējiem nonākt parādu gūstā vai pat saskarties ar maksātnespēju. Ceru uz Saeimas atbalstu turpmākajās diskusijās par likumprojektu, jo tā izmaiņas sniegs nozīmīgu ieguldījumu kā tautsaimniecības kopējā ilgtspējā, tā arī būvniecības nozares konkurētspējā," uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Lai novērstu regulējuma nepilnības un veicinātu stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē, likumprojektā paredzēts pienākums būvkomersantiem vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē iesniegt informāciju par veiktajiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Tas mazinās ēnu ekonomikas un nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, kā arī uzlabos nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.

Tāpat paredzēts, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas un Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datus varēs izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes, kā arī būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.

Piekļuvi Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datiem plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā.

Normatīvais regulējums būvniecības jomā paredz virkni pienākumu sertificētajiem būvspeciālistiem, kā arī nosaka sertificēto speciālistu profesionālās darbības uzraudzības kārtību. Lai varētu efektīvi un jēgpilni īstenot būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību, sertificēšanas institūcijai ir nepieciešami dati par būvspeciālista esamību būvobjektā (konkrētos datumos), kas ir pieejami elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Ņemot vērā, ka elektroniskās darba laika uzskaites dati ir sensitīvi, likumprojekts nosaka subjektu loku, kam ir tiesības šos datus iegūt, papildinot šo subjektu loku ar būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām.

Likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2024. gada jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti