Pēc pagājušā gada pavasari notikušās Krimas aneksijas un karadarbības izcelšanās Ukrainas austrumos, ES un vairākas citas rietumvalstis ieviesa pret Krieviju dažādas sankcijas. Kremļa amatpersonas jau tobrīd norādīja, ka šāda rīcība nepaliks bez atbildes, solot adekvātus pretpasākumus.
Krievijas prezidents pērn 6.augustā parakstīja rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šis rīkojums paredzēja uz gadu "aizliegt vai ierobežot Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskajām vai fiziskajām personām vai pievienojušās šādam lēmumam".
Sankcijas galvenokārt attiecās uz liellopu un cūkgaļu, dārzeņiem, augļiem, putnu gaļu, zivīm, piena produktiem un sieru. Kā toreiz paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, Krievija šādu notikumu attīstību nebija vēlējusies.
"Sankcijās nav nekā laba un lēmums par atbildes pasākumiem mums arī nenāca viegli. Mēs bijām spiesti tās pieņemt, bet es esmu pārliecināts, ka arī šajos apstākļos mums izdosies situāciju vērst sev par labu. Mēs šādu notikumu attīstību nevēlējāmies, tāpēc no sirds ceru, ka mūsu partneriem ekonomiskais pragmatisms ņems virsroku pār muļķīgiem politiskiem apsvērumiem. Un es ceru, ka viņi sāks domāt, nevis baidīt un ierobežot Krieviju. Mēs arī vēlētos, lai abpusējie tirdzniecības apjomi tiktu atjaunoti iepriekšējos apmēros," toreiz norādīja Medvedevs.
- ES produktus Krievijā aizstāj pārtika no citām valstīm
- Ministrs: Krievijas mērķis nav kādam atriebties
- ES zaudējumi 100 miljardi, Krievijas - pusotru reizi lielāki
- Asociācija: Eiropas bizness pielāgojies jaunajiem apstākļiem
- Latvijā starp lielākajiem zaudētājiem - piensaimnieki
Krievijas veikalu plauktos - Dienvidamerikas un Āzijas pārtika
Gadu vēlāk gan ES ir pagarinājusi savas sankcijas pret Krieviju, gan Krievija ir pagarinājusi savas pretsankcijas, un Medvedevs ir norādījis, ka iniciatīvai par sankciju atcelšanu pirmām kārtām ir jānāk no Eiropas puses.
Taču situācija ir ievērojami mainījusies. ES, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas produktus veikalu plauktos ir sākuši aizstāt produkti no citām valstīm.
Produkti Krievijā nonāk, piemēram, no Dienvidamerikas un Āzijas, vai tās pašas Eiropas, taču caur Baltkrieviju. Ne reizi vien dzirdēti stāsti par Maskavā nopērkamām baltkrievu garnelēm vai lašiem, kuri it kā tranzītā caur Krieviju tiek nogādāti, piemēram, Kazahstānā, taču realitātē nonāk Krievijas veikalos.
Acīmredzot, šī situācija joprojām neapmierina Kremļa vadību un šīs nedēļas sākumā Krievijas valdība apstiprināja noteikumus, kas ļauj sankciju sarakstā ieviestos produktus atrast un likvidēt likumā noteiktajā kārtībā.
Turklāt tiek norādīts, ka aizliegto preču meklēšana notikšot ne tikai uz Krievijas robežas, bet arī dažādu lielveikalu ķēdēs visā valstī.
Tiesa, šī valdības iniciatīva ir izraisījusi milzīgu pretestību un aktīvisti dažu dienu laikā ir savākuši vairākus simtus tūkstošu parakstu, pieprasot šo rīkojumu atcelt. Iniciatīvas autori norāda, ka konfiscēto pārtiku iznīcināt nebūtu saprātīgi, jo to varētu izmantot invalīdu, veterānu, pensionāru vai dabas kataklizmās cietušo personu pabarošanai.
Ministrs: Krievijas mērķis nav kādam atriebties
Rietumos nevienam nav noslēpums, ka sankcijas pret Krieviju tika ieviestas tās īstenotās politikas dēļ, un arī atcelt tās nav plānots līdz brīdim, kamēr situācija nemainīsies uz labo pusi. Maskava šādus apgalvojumus, protams, kategoriski noliedz.
Kā intervijā televīzijas sabiedrībai NTV atzinis Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs, Krievijas mērķis nav kādam atriebties, bet gan aizsargāt savus uzņēmējus un patērētājus.
"Uz sankcijām mums ir jāatbild nevis tāpēc, lai kādam izdarītu sāpīgi, bet gan, lai palīdzētu mūsu ražotājiem un izdarītu tā, lai viņiem no sankcijām nebūtu sāpīgi. Agrāk teica, ka mēs dancojot pēc Starptautiskā Valūtas fonda stabules, taču mēs neko nedarām, lai kādam izpatiktu, bet gan, lai būtu labi mums. Daži saka, ka ir jādara tā, lai ieriebtu [ASV prezidentam Barakam] Obamam.
"Nav mums nevienam jāieriebj – Dievs būs viņa tiesnesis. Mums ir jāpalīdz saviem ražotājiem un patērētājiem izturēt un izdzīvot šajā ne vienkāršajā situācijā un, iespējams, pat nedaudz no tā visa iegūt," klāstīja Uļukajevs.
Ar ieguvumiem Uļukajevs domājis perspektīvos Āzijas un arī Latīņamerikas noieta tirgus, kuri Rietumu tirgu slēgšanas dēļ faktiski ir kļuvuši par vienīgajiem pieejamajiem Maskavai. Ministrs arī atzīst, ka šādas krīzes var kalpot kā pamudinājums aktivizēt savas darbības un uzlabot savu ekonomisko stāvokli.
"Mēs pašlaik attīstām sadarbību ar Muitas savienības valstīm, Ķīnu, Japānu, Koreju un ASEAN (Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācija) valstīm ne jau tāpēc, ka spēkā ir sankcijas. Ir tāds teiciens – kamēr pērkons nenodārdēs, vīrs nepārmetīs krustu. Šis sankciju pērkons ļauj mums pieņem lēmumus, kuri patiesībā bija acīmredzami un pašsaprotami jau sen, taču kurus mēs kaut kādu iemeslu dēļ neievērojām," teica ministrs.
Viņš norādīja, ka Krievijas tirdzniecības apjoms ar ES ir vairāk nekā 400 miljardi dolāru, bet ar augošajiem Āzijas valstu tirgiem - tikai 170 miljardi dolāru.
"Tas ir ļoti dīvaini un tas ļoti negatīvi raksturo mūsu ārējās ekonomiskās politikas darbību, par kuru es esmu atbildīgs. Tagad situācija tiek labota, taču to bija nepieciešams darīt ātrāk. Pašreizējā situācija ļauj mums pieņemt pareizākus lēmumus," tā Uļukajevs.
ES zaudējumi 100 miljardi, Krievijas - pusotru reizi lielāki
Par spīti mēģinājumiem iekarot jaunus preču noieta tirgus Krievijas amatpersonas atzīst, ka valsts vēl joprojām nav līdz galam sapratusi situācijas nopietnību un iespējamos zaudējumus no šī sankciju kara. Zaudējumus oficiāli nav aprēķinājusi arī ES.
Jūnija sākumā Austrijas ekonomisko pētījumu institūts savā pētījumā konstatēja, ka ES ieviesto sankciju un Krievijas pretsankciju dēļ ES ir cietusi aptuveni 100 miljardus eiro lielus zaudējumus. Krievu televīzijas kanāls "RBK" aprēķinājis, ka Krievijas zaudējumi ir aptuveni pusotru reizi lielāki.
Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) secina, ka sankciju un pretsankciju sākuma posmā reālais iekšzemes kopprodukts Krievijā samazinājās par 1%-1,5%. Tāpat SVF prognozē, ka pret Krieviju vērsto sankciju dēļ tās ekonomika vidējā termiņā var zaudēt aptuveni 9% no iekšzemes kopprodukta.
Lai arī šogad tiek prognozēts Krievijas ekonomikas kritums par 3,4%, jau nākamgad tautsaimniecība varētu piedzīvot izaugsmi aptuveni 0,2% apmērā. Galvenokārt tāpēc, ka rubļa kurss ir krities, produkcijas konkurētspēja un ārējais pieprasījums ir palielinājušies, bet iekšējās finanses normalizējušās.
Asociācija: Eiropas bizness pielāgojies jaunajiem apstākļiem
Arī Rietumu biznesa pārstāvji atzīst, ka uzņēmēji ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Eiropas biznesa asociācijas ģenerāldirektors Franks Šaufs norāda, ka tie Eiropas uzņēmumi, kas Krievijā ir darbojušies 20-25 gadus, savu darbu turpina.
"Ja mēs paskatāmies statistiku, tad redzam, ka pagājušajā gadā ir samazinājušās tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā. Taču tas galvenokārt ir saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, rubļa vērtības kritumu un naftas cenu kritumu. Sektorālās sankcijas arī ir ietekmējušas daudzu Eiropas banku uzņēmējdarbības modeli, taču bankas ir pielāgojušās un strādā pēc jaunajiem noteikumiem. Vismaz es nezinu nevienu banku, kas sankciju dēļ būtu aizgājusi no Krievijas tirgus," tā Šaufs.
Līdzīgu viedokli pauž arī ASV tirdzniecības palātas Krievijā prezidents Aleksejs Rodzjanko: "Sankciju dēļ no tirgus ir aizgājušas tikai dažas kompānijas.
Nevar teikt, ka kāds īpaši priecātos par pašreizējo situāciju, taču pielāgojušies ir daudzi. Uzņēmumi turpina te būt, strādāt un pat turpina investēt. Taču, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, to uzņēmumu skaits, kas šeit ierodas, pēta un iegulda naudu, ir samazinājies.
Kāds tam ir iemesls? Sankcijas, ģeopolitika vai Krievijas ekonomikas vājais stāvoklis? Laikam tomēr tā ir visu trīs faktoru kombinācija."
Latvijā starp lielākajiem zaudētājiem - piensaimnieki
Austrijas ekonomisko pētījumu institūta pētījuma autori norāda, ka Krievijas tirgus zaudēšana ietekmēs ES darba tirgu vēl vairākus gadus un darbu var zaudēt desmitiem tūkstoši cilvēku. Eksporta samazināšanās visā Eiropā var radīt preču pārpalikumu, bet Krievijas tūristu skaita mazināšanās var atstāt iespaidu uz nodarbinātības līmeni.
Tādas lielvalstis kā Vācija sankciju dēļ zaudē aptuveni 1,6% no eksporta apjoma, bet Spānija, Itālija, Francija un Lielbritānija – aptuveni 1%. Savukārt viena no lielākajām zaudētājām izrādījusies Igaunija, kuras eksporta samazinājums sasniedzis 16%.
Kā augusta sākumā paziņoja Eiropas lauksaimnieku arodbiedrības "Copa-Copega" prezidents Albērs Jans Maats, Eiropas lauksaimniecības produkcijas ražotāju zaudējumi no Krievijas ieviestā pārtikas produktu embargo ir sasnieguši aptuveni 5,5 miljardus eiro.
Latvijā starp lielākajiem zaudētājiem ir piena sektors, kas veido aptuveni 40% no kopējā embargo skarto produktu eksporta vērtības uz Krieviju. Aptuveni 80% no piena ražotājiem ir saistīti ar pārstrādes uzņēmumiem, kas savu produkciju eksportēja uz Krieviju.
Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati liecina, ka kopš ieviestā embargo piena iepirkuma cena ir samazinājusies par 27%. Vienlaicīgi ministrija norāda, ka arī Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem ir bijusi iespēja novērtēt savu potenciālu un sākt aktīvāk meklēt citus preču noieta tirgus. Šis process pagaidām gan vēl ir vērtējams visai piesardzīgi, atzīst ZM pārstāve Dace Freimane.
"Jaunu tirgu meklēšana un apgūšana nenotiek ātri, jo tas ir laikietilpīgs un finanšu resursu ziņā ietilpīgs process. Bet tomēr var teikt, ka Latvijas ražotāji ir atraduši jaunus eksporta tirgus. Tomēr pagaidām to kopējā vērtība ir neliela un šīs jaunās eksporta galamērķa valstis nesedz zaudētos eksporta tirgus," atzīst ZM pārstāve.
Jūlija beigās Eiropas Komisija paziņoja, ka tā turpinās atbalsta pasākumus no Krievijas embargo visvairāk cietušajiem piena, augļu un dārzeņu ražotājiem. Piena sektoram atbalsts turpināsies līdz nākamā gada februāra beigām, augļu un dārzeņu ražotājiem – līdz jūnija beigām.
ES amatpersonas sola detalizētus atbalsta pasākumus formāli pieņemt tuvāko nedēļu laikā.
