Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada aprīlī bija par 9,1% augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3%, bet pakalpojumiem – par 13,8%.
Bankas "Citadele" ekonomista Mārtiņa Āboliņa vērtējums
Mēneša laikā cenas Latvijā saruka par 0,5%, savukārt gada inflācija ir noslīdējusi līdz nullei pirmo reizi kopš 2016. gada. Aprīlī vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā bija naftas cenu kritumam pasaulē, taču inflācijas tempa samazinājums atspoguļo arī būtiski ekonomikās aktivitātes kritumu un sagaidāms, ka arī šogad kopumā inflācija Latvijā būs tuvu nullei.
Turpmākajos mēnešos Latvijā, visticamāk, turpināsies ļoti zema inflācija vai deflācija. Latvijā kopš marta vidus strauji aug bezdarbs un privātpersonu ienākumi mazinās. Tas mazinās spiedienu uz pakalpojumu cenām iekšējā ekonomikā. Arī citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte ir būtiski samazinājusies.
Taču turpmākajos gados nevar izslēgt salīdzinoši straujas inflācijas atgriešanos. Pēdējo mēnešu monetārie un fiskālie stimuli pasaulē ir bijuši daudz lielāki nekā iepriekšējā krīzē, ražošanā ir vērojami zināmi piegāžu ķēžu pārrāvumi un pēc krīzes akūtās fāzes pārvarēšanu politiskie procesi var vēl vairāk pagriezties deglobalizācijas virzienā, kas nozīmētu kopumā mazāk efektīvu un līdz ar to dārgāku pasaules ražošanas sistēmu.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+11,7%), cūkgaļai (+11,9%), gaļas izstrādājumiem (+9,2%) un mājputnu gaļai (+2,8%). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+18,3%), galvenokārt citroniem un apelsīniem. Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,2%), griķi (+21,3%), cukurs (+6,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+8,9%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+7,6%), augu eļļa (+5,9%), makaronu izstrādājumi (+5,6 %). Savukārt lētāki kļuva kartupeļi (-16,8%), kafija (-4,6%), olas (-4,3%), piens (-3,4%), piena produkti (-1,7%) un olīveļļa (-10,0%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,1%, galvenokārt sadārdzinoties alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 3,9%.
Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5%.
Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, cietajam kurināmajam, mājokļa īres maksai, savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 7,5%, ko noteica cenu kritums degvielai par 20%,
galvenokārt dīzeļdegvielai – par 21,9%, benzīnam – par 18,4% un auto gāzei – par 14,5%. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 2%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas abonēšanas maksai, rotaļlietām. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,9%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,7%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija apaviem un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,5%
2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,7% un pakalpojumiem – par 0,2%.
Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+4,3%) un svaigiem augļiem (+4%). Cenas pieauga arī jogurtam (+3,3%), makaronu izstrādājumiem (+4,9%), saldējumam (+2,9%) un griķiem (+7,5%). Savukārt cenas samazinājās maizei (-2,6%), olām (-6,7%), mājputnu gaļai (-1,8%), konditorejas izstrādājumiem (-1,1%), kafijai (-1,3%), šokolādei (-2,1%) un sviestam (-2,9%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,4%, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Cenu kāpums turpinājās kopš akcīzes nodokļa pieauguma iepriekšējā mēnesī.
Apģērbu un apavu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,4%.
Cenu kāpumu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums apaviem par 8,8%. Apģērbi sadārdzinājās vidēji par 1,8%.
"Luminor" bankas ekonomista Pētera Strautiņa vērtējums
Lielās recesijas laikā krīzes ietekme uz cenu līmeni bija viegli saprotama. Piedāvājuma pusē viss bija daudzmaz kārtībā, cieta pieprasījums. Šoreiz ir cietuši abi. Piesardzības un/vai valsts ierobežojumu dēļ cilvēki mazāk iet uz restorāniem un veikaliem.
Vienlaikus samazinājusies daudzu uzņēmumu spēja sniegt pakalpojumus, vietām epidēmijas dēļ traucēta ražošana. Taču kopumā krīzes lejupvērstā ietekme uz cenām ir daudz spēcīgāka. Jau aprīlī pakalpojumu cenu gada inflācija bija zemākā kopš 2016. gada jūnija.
Jau maija datos redzēsim deflāciju, kas turpināsies līdz nākamā gada sākumam, bet šogad vidējās cenu izmaiņas būs nulle.
Pandēmijas ietekme uz cenu līmeni izpaužas trīs galvenajos virzienos — krīzes ietekme uz izejvielu cenām, uz vispārējo cenu līmeni tirdzniecības partnervalstīs, kā arī uz darba tirgu un konkurenci Latvijā. Tās radītais vēsums izplatās ekonomikā.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 5,4%.
Degviela kļuva lētāka par 14,2%, tai skaitā dīzeļdegviela – par 14,3%, benzīns – par 14,6% un auto gāze – par 11,4%.
Degvielas cenu kritumu būtiski ietekmēja situācija globālajā naftas tirgū, uz kuru iespaidu atstāja arī Covid-19 izraisītā krīze pasaulē, norādīja CSP.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,7%. Vidējais cenu līmenis samazinājās ziediem, barībai lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatām.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,6%, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija brillēm un kontaktlēcām, savukārt vidējais cenu līmenis pieauga mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
CSP atzīmēja, ka patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti CSP darbinieki, klātienē apmeklējot izlasē iekļautās reģistrācijas vietas, vācot cenas internetā vai iegūstot datus telefonintervijās.
Sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem un rūpējoties par cenu reģistratoru drošību aprīlī tika palielināts attālināti (izmantojot interneta resursus un telefonintervijas) savākto cenu īpatsvars.
