"Sarunas kā vienmēr bija karstas, bet arī auglīgas, jo ir panākta vienošanās daļā jautājumu," pauda Reirs.
Viņš norādīja, ka abas puses vienojās kopumā atbalstīt nodokļu ieņēmumu apmēru, kas tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos 2016.gadā, un noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā attiecīgi 80% un 20% apmērā. Tāpat panākta vienošanās ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN 2015.gadā prognozēt 1,2 miljardu eiro apmērā.
Savukārt jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 2016.gadā FM un LPS vienojās paredzēt 36,48 miljonu eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fondam, pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.
Reirs atzīmēja, ka jau pirms sarunām LPS un Satiksmes ministrija vienojās par valsts budžeta dotāciju pašvaldību autoceļiem 2016.gadā, kas būs 48,69 miljoni eiro. Par 2016. gada budžeta jautājumiem ir saskaņoti viedokļi arī par nodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta transfertiem pašvaldībām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
Tostarp Reirs norādīja, ka saskaņoto punktu būtu bijis daudz vairāk, ja vien daži ar nodomu netiktu atlikti diskusijai valdībā. "Tas darīts, lai būtu plašāka informācija arī pārējiem kabineta locekļiem par tām problēmām, kas mums ir, piemēram, zemes privatizācija lauku apvidos, kur mums ir regulējums tāds, kas ir ar likuma spēku nostādījis pašvaldību starp diviem privātiem subjektiem. Pašvaldībām jāveic izmaksas par pirkuma un pārdevuma darījumu, kas ir absurdi, un mēs vēlreiz gribam aktualizēt šo jautājumu Ministru kabinetā un rast risinājumu, lai būtu civilizēti - ka maksā vai nu pircējs vai pārdevējs par zemes pārdošanu vai pirkšanu, nevis tas gulstas uz pašvaldību budžeta pleciem," klāstīja ministrs.
Būtiskākais jautājums, par ko nav panākta vienošanās, ir principi pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā vidējā termiņā. FM uzstāja, ka turpmākos trīs gadus IIN pārdales proporcijai jāsaglabājas nemainīgai – 20% valstij, 80% pašvaldībām. Savukārt LPS norādīja, ka 2016.gadā šim sadalījumam piekrīt, taču ilgtermiņā ir pārāk daudz faktoru, kas var ietekmēt ienākumu un izdevumu apmēru, tādēļ stingru proporciju vidējam termiņam noteikt jau patlaban ir neapdomīgi.
"Pagaidām nav zināms, vai turpmākajos gados notiks izmaiņas IIN politikā, vai valdība pieņems lēmumus, kas ietekmēs pašvaldību izdevumus, tādēļ nemainīgai IIN ieņēmumu daļai vidējā termiņā piekrist nevar," pauda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Viņa atzina, ka būtiski ir ne tikai kompensēt IIN – pašvaldību galvenā ieņēmumu avota – politikas izmaiņu negatīvo fiskālo ietekmi, bet arī nodrošināt pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo ieņēmumu apmēru kopumā.
Sarunās netika panākta vienošanās arī par pašvaldību aizņēmumu limitiem un nosacījumiem, principiem pedagogu algu finansēšanai, profesionālo izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksām vidējā termiņā. Reirs atzīmēja, ka šie jautājumi jāpārrunā ar Valsts kasi.
Vienlaikus, pēc ministra, teiktā, lai gan vēl nav apstiprināti visi likumdošanas normatīvie akti saistībā ar nākamā gada budžetu, pašvaldību budžetu pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu varētu būt vairāk nekā 90 miljoni eiro.
Jautāts par to, vai LPS ir gatava parakstīt protokolu, Jaunsleinis atbildēja, ka tas nav tikai viņa kompetencē, bet par to vēl jālemj visai LPS padomei.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Reirs trešdien tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem. Valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokols ir jāiekļauj vienotā likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" paketē.
Tāpat ziņots, ka budžetu Saeimā plānots iesniegt līdz 30.septembrim.
LPS dibināta 1991.gada 15.decembrī. Tās biedri ir 118 no 119 Latvijas pašvaldībām - deviņas republikas pilsētu un 109 novadu pašvaldības.
