Savukārt iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi "Fitch" samazinājusi 2014.gadam līdz 2,7%, bet nākamgad līdz 2,6%, kas ir attiecīgi par 0,9 procenta punktiem un 1,2 procenta punktiem mazāk nekā jūlijā. Samazinājumu aģentūra skaidro galvenokārt ar ģeopolitisko risku un vājās ekonomiskās vides eiro zonā ietekmi.
Tomēr "Fitch" norādījusi, ka Latvijā ir viens no straujākajiem IKP pieaugumiem eiro zonas valstu vidū un tas atbilst to valstu, kurām ir "A" reitings, izaugsmes tempam.
Ekonomikas izaugsme ir viens no faktoriem, kad aģentūrai ļāvis noteikt Latvijai stabilu nākotnes vērtējumu. Tāpat to ietekmē arī zemais vispārējās valdības bruto deficīts, kas 2014.gadā ir 1,4% no IKP, bet "Fitch" prognozē, ka nākamgad tas sašaurināsies līdz 1% no IKP. Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumu atmaksa 1,26 miljardu eiro apmērā nākamgad Latvijas valsts parādu samazinās līdz 35,2% no IKP pretstatā plānotajiem 39,9% no IKP šogad un 48,8%, kas ir vidējais rādītājs valstu ar "A" reitingu vidū. Latvijas valsts finanses salīdzinājumā ar citām eiro zonas valstīm ir spēcīgas, secināja kredītreitingu aģentūra.
Tās eksperti norādījuši, ka vidējā termiņā Latvijas izaugsmes dzinējspēks ir vietēja rakstura, tādejādi mazinot nestabilā situācijas tirdzniecības partneros - Krievijā un eiro zona - ietekmi.
Latvijas banku sektoru raksturo augsta kapitalizācija un likviditātes līmenis, kas pārsniedz regulatoru prasības, turklāt ir samazinājusies atkarība no māteskompāniju finansējuma, kā arī ir sarukusi aizdevumu attiecība pret noguldījumiem. Kā risku banku sektoram "Fitch" norāda salīdzinoši lielo nerezidentu, jo īpaši no Krievijas, noguldījumu līmeni, tomēr pret Krieviju noteikto sankciju ietekme uz neto plūsmu ir neliela.
Ārējā neto parāda līmenis Latvijā ir salīdzinoši liels - 33% no IKP 2014.gada beigās, tomēr tas lielā mērā saistāms ar māteskompānijām un bankām, bet ienākumu līmenis ir zem vidējā valstīs ar "A" reitingu un Eiropas Savienībā. "Fitch" prognozē, ka tā izlīdzināšanai būs nepieciešami vairāki gadi, ilgtermiņā ir jāatrisina problēmas ar neatbilstībām darba tirgū, kas atspoguļojas bezdarba līmenī 11% apmērā. Tomēr Latvijas uzņēmējdarbības vide tiek vērtēta kā spēcīgāka nekā vidēji valstīs ar "A" reitingu, tomēr mazāk labvēlīga kā attīstītajās Eiropas Savienības valstīs.
"Fitch" norāda, ka pozitīvi reitingu varētu ietekmēt spēcīga un stabila ekonomikas izaugsme, ienākumu konverģence uz "A" reitinga vidējo līmeni un makroekonomiskas nelīdzsvarotības neatkārtošanās, kā arī ārējā un valsts parāda samazināšana.
Savukārt negatīvi reitingu varētu ietekmēt liels satricinājums, kas mazina Latvijas banku sektora stabilitāti, ekonomisko izaugsmi vai fiskālo stabilitāti, kā arī ekonomiskās izaugsmes sliktāks sniegums un/vai materiāli fiskālas neveiksmes, kas izraisītu Latvijas valsts parāda dinamikas ilgstošu pasliktināšanos.
"Fitch" pieņem, ka smagu finanšu satricinājumu gadījuma Latvijas bankas atbalstu vispirms saņems no māteskompānijām ārvalstīs. Tāpat tiek pieņemts, ka eiro zona izvairīsies no ilgstošas deflācijas un turpināsies pakāpeniska eiro zonas fiskālā un finansiālā integrācija, lēnām tiks novērstas galvenās makroekonomikas nelīdzsvarotības valūtas zonā un eiro zonas valdības vidējā termiņā pastiprinās fiskālo politiku.
Jau vēstīts, ka "Fitch" Latvijas ilgtermiņa reitingu saistībām vietējā un ārvalstu valūtā jūnija beigās paaugstināja par vienu pakāpi no "BBB+" līdz "A-". "Fitch" jūnijā prognozēja IKP pieaugumu 3,6% apmērā 2014.gadā un 3,8% apmērā 2015.gadā.
