Padome norāda, ka valsts budžets 2019. gadam tika pieņemts, neņemot vērā tās iebildumus. Padome pauž, ka budžeta maksimālais izdevumu apmērs tika noteikts par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) lielāks, nekā to pieļautu fiskālie nosacījumi. Budžeta deficīta līmenis ir paaugstināts, traktējot 2017. gadā pieņemtās nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem kā vienreizējo pasākumu.
Eiropas Komisijas sagatavotie metodiskie norādījumi Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) izpildei definē vienreizēju pasākumu pazīmes un nosaka, ka tāda veida ieņēmumi jāizmanto valsts budžetā bilances uzlabošanai, nevis politikas iniciatīvu finansēšanai. Padome vērš valdības un sabiedrības uzmanību uz to, ka šie arestētie noziedzīgi iegūtie ieņēmumi pēc savas būtības ir vienreizēji, un nekādā gadījumā nav pieļaujama budžeta bāzes izdevumu palielināšana ar ietekmi uz valsts budžetu arī nākamajos gadus.
Tāpat padome norāda, ka pēdējos gadus Latvija nesasniedz strukturālās bilances un budžeta izdevumu pieauguma ierobežojumu mērķus, kas negatīvi ietekmē rezervju izveidošanu, pirms sākas ekonomikas pieauguma sabremzēšanās, ņemot vērā pieaugošos riskus. Šādos apstākļos fiskālās disciplīnas mīkstināšana ar vienreizēju budžeta ieņēmumu izmantošanu budžeta kārtējo izdevumu palielināšanai ir nepieļaujama.
Padome norāda, ka tās uzdevums ir veicināt atbildīgas un sabalansētu ekonomisko izaugsmi veicinošas fiskālās politikas veidošanos valstī, tādēļ tā rekomendē minētos līdzekļus novirzīt budžeta deficīta mazināšanai un attiecīgi nostiprināt atbilstošu regulējumu gadskārtējā budžeta likumā, kas attiektos uz šāda veida ieņēmumiem nākotnē.
Vienlaikus padome uzsver, ka ir jāņem vērā arī iespējamās Ukrainas valsts prasības par arestētajiem līdzekļiem un nepieciešamība identificēt valsts budžeta līdzekļus, ja tādas prasības ir jākompensē.
KONTEKSTS:
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atcēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes tiesas lēmumu un atzinusi par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā, kas atrodas nerezidenta kontos ”Reģionālajā investīciju bankā”, informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska. Naudas līdzekļus nolemts ieskaitīt valsts budžetā.
Kriminālprocess uzsākts 2016. gada 25. oktobrī saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot vairāku nerezidentu kontus, kas tika atvērti AS “Reģionālā investīciju banka”. Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.
