Panorāma

Atklāj Purvīša balvas nominantu izstādi

Panorāma

Onkoloģijas centrā salūzis mamogrāfs

J. Reirs gatavs piekāpties skaidras naudas ierobežošanā

Finanšu ministrs gatavs piekāpties skaidras naudas ierobežošanā

Finanšu ministrija (FM) gatava piekāpties jautājumā par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. Ministrija rosināja atļauto skaidras naudas darījumu slieksni samazināt vairāk nekā uz pusi – līdz 3000 eiro, taču Saeimas deputāti vēlas saglabāt esošo 7200 eiro slieksni. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") gan uzsver, ka tādā gadījumā jāpastiprina iedzīvotāju atbildība naudas izcelsmes pierādīšanā.

Pastāv risks, ka skaidras naudas darījumus izmanto, lai izvairītos no nodokļiem un legalizētu noziedzīgi iegūtu naudu. Tā uzskata FM, kas starp budžetu pavadošajiem likumprojektiem iekļāvusi priekšlikumu no 7200 līdz 3000 eiro samazināt slieksni, līdz kuram atļauti darījumi skaidrā naudā. Vēl stingrāk ministrija vēlas ierobežot automašīnu tirgu, atļaujot skaidras naudas darījumus tikai līdz 1500 eiro, savukārt iespēju pirkt nekustamo īpašumu skaidrā naudā ministrija vēlas izslēgt pilnībā.

Saeima grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja,

taču pirms galīgā balsojuma vairāki koalīcijas deputāti no ministrijas piedāvātā rosina saglabāt tikai ierobežojumus darījumiem ar nekustamo īpašumu.

"Ir tāda lieta kā individuālā cilvēka brīvība, un nekādā gadījumā Nacionālā apvienība nevar piekrist tam, ka ierēdņu ērtības labad šī brīvība tiek ierobežota. [..]  Atcerēsimies gadījumu ar "Swedbank". Piemēram, frizētavā nokrāso matus sieviete, ko es redzēju, un viņa nevar samaksāt par šo pakalpojumu, jo nestrādā karte. Tas ir pilnīgi nevajadzīgi," sacīja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība).

Pret skaidras naudas ierobežošanu iebilst arī opozīcija.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka par kompromisu varētu vienoties pirmdien, 25. martā, koalīcijas partiju sarunās.

Finanšu ministrs stāstīja, ka no stingrākiem skaidras naudas ierobežojumiem ministrija varētu atteikties ar nosacījumu, ka jāstiprina atbildība naudas izcelsmes pierādīšanā. 

"Visi tie piemēri par valstīm, kurās it kā nav ierobežojumi skaidras naudas apritē, mēs esam pētījuši, ka šie ierobežojumi nav, jo ir šis legālās prezumpcijas princips, ka katram cilvēkam ir jāpierāda naudas izcelsme, nevis valstij jāpierāda, ka šī nauda nav nelegāla. Tas ir mūsu mērķis," sacīja Reirs.

Neatbalstot skaidras naudas ierobežojumus, plānotie budžeta ieņēmumi jāsamazina par aptuveni 300 000 eiro. Tomēr Reirs norāda, ka deputātiem jauns naudas avots nebūs jāmeklē, jo pagājušajā nedēļā Latvija pārliecinājusi Eiropas Komisiju, ka stingrāka e-komersantu uzraudzība šogad valsts budžetam dos papildu divus miljonus eiro. Tas gan nenozīmē, ka parādījusies jauna nauda, ko deputātiem budžeta sarunās pārdalīt, jo atlikušie aptuveni 1,7 miljoni eiro, visdrīzāk, nonāks skolotāju algu palielināšanai.

1 komentārs
Juris Puriņš
Un nav nekā jauna šai pasaulē... Kā parasti - būvi sākam no jumta, un nesaprotam, kāpēc viss ir slikti. Ja jau ir vēlme ierobežot skaidras naudas darījumus, tad varbūt vajadzētu sākt ar banku pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visur, ieskaitot visatālākās Latvijas provinces, un par pieņemamu cenu, nevis atklāti darboties ārzemju banku pārstāvniecību interesēs. Ja deputātu kungi cer, ka visiem laukos ir smartfoni (nedrošākais zināmais veids bankas operācijām), interneta pieslēgumi, datori, un, pats galvenais - māka ar visu iepriekšminēto apieties - pamostieties, kungi, tie ir tikai sapņi. Sāciet ar skolotāju amata reputācijum, un varbūt, pēc gadiem ~ 20, par ko līdzīgu varēs sākt domāt. Nu arī liela daļa esošo cilvēku gados būs paspējuši izmirt, un "zombiji" būs pametuši laukus un pārvākušies uz pilsētām...
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti