ĪSUMĀ:
- Lai arī koalīcijas partijas atbalsta akcīzes pazemināšanu stiprajam alkoholam, vienprātības par to nav.
- Veselības ministre Viņķele kritizē iecerēto akcīzes samazināšanu, dēvējot to par "netālredzīgu soli".
- Ministre un Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Bondars cer, ka tas būs pagaidu risinājums.
- Premjers Kariņš vēlas panākt akcīzes nodokļu likmju līdzsvarošanu visās Baltijas valstīs
- Latvijas Alkohola nozares asociācijā akcīzes likmju izlīdzināšanu Baltijas valstīs dēvē par utopiju.
- Finanšu ministrs Reirs: septembrī vērtēs, vai Latvija atgriezīsies pie iepriekšējā plāna celt akcīzes nodokli.
- Zemkopības ministrs Gerhards rosina samazināt akcīzi arī alum; finanšu ministrs to neatbalsta.
Cer, ka akcīzes samazinājums būs pagaidu risinājums
"To mēs redzēsim, kāda būs koalīcijas vienošanās jeb sadarbības sanāksmes vienošanās. Par to man šobrīd gala redakcijas nav. Bet, es domāju, ka ceturtdien mēs pirms Budžeta komisijas sēdes redzēsim, kā tas izskatās," sacīja Bondars.
Iebilst arī Bondara partiju apvienības biedre un veselības ministre Ilze Viņķele. Viņasprāt, valstij nevajadzētu stimulēt tādu uzņēmējdarbības veidu kā alkohola tirdzniecība pierobežā un veicināt grādīgo dzērienu patēriņu visā valstī.
"Akcīzes samazinājums alkoholam, manuprāt, ir netālredzīgs solis, jo tieši nodokļu lielums ir viens no būtiskākajiem patēriņa samazinājuma ietekmējošiem faktoriem. Es ceru, ka to apzinās kopumā arī valdība. Premjers un finanšu ministrs sācis lietot apzīmējumus šim iecerētajam akcīzes samazinājumam kā pagaidu risinājumu," sacīja ministre.
Viņa cer, ka nodokļa pazemināšana būs pagaidu risinājums, kam piekrīt arī Budžeta komisijas vadītājs. "Es ceru, ka tas pagaidām nebūs ilgāks par sešiem mēnešiem, proti, līdz gada beigām."
Kariņš vēlas nodokļa likmju līdzsvarošanu Baltijas valstīs
"Mūsu valstī ilgtermiņa stratēģijā [mērķis] nav kļūt par alkohola lieltirgotavu. Tas nav mūsu mērķis. Un alkohola patēriņš ir arī problemātisks tieši no sabiedrības veselības aspekta, bet tajā pašā laikā [jautājumos], kas skar budžetu, mums vajadzīgs laiks pārorientēties. Un tas ir tas, ko es arī izteicu igauņu kolēģim, lai viņš nav pārsteigts, ka mūsu Saeima atbildēs ne tik radikāli, bet tomēr atbildēs. Un tad sēdēsim pie galda un atradīsim kopīgu risinājumu," norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Ministru prezidents jau uzsācis pārrunas ar Igaunijas premjeru Jiri Ratasu par akcīzes nodokļu likmju līdzsvarošanu visās Baltijas valstīs.
"Es domāju, ka igauņi būs gatavi sēsties pie galda, un es ticu tam, ka viņi būs ieinteresēti atrast normālu kopīgu risinājumu, kas nozīmētu iespēju arī mums pārorientēties bez zaudējumiem darba tirgū un bez zaudējumiem valsts budžetā," piebilda Kariņš.
Vienāda nodokļa likme trijās Baltijas valstīs ir utopija, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Viņš uzsver – alkohola tirgošanas ķēde uz atšķirīga akcīzes nodokļa pamata ir izveidojusies gara – somi brauc uz Igauniju, igauņi – uz Latviju, latvieši un lietuvieši – uz Poliju, kur likme ir viszemākā.
"Manuprāt, akcīzes likmju izlīdzināšana Baltijas valstu starpā ir tāda utopija. Tā nestrādās. Pat ja tā strādās, tā nestrādās ilgtermiņā. Ja Lietuva vēl cels akcīzi gadu vai divus pēc kārtas un Polija necels, tad Lietuvai būs tāda pati situācija kā Igaunijai un Latvijai šobrīd. Tikai Lietuvai ar Poliju. Lietuva būs pirmā, kas no šī darījuma izstāsies ārā. Jo Lietuvai vienmēr būs spiediens no Polijas. Polijai apkārt ir ļoti daudzas valstis, un es neticu, ka Polija cels akcīzes likmes strauji. Noteikti nekādā gadījumā. Es tam neticu," atzina Vītols.
Septembrī vērtēs, vai atgriezties pie plāna celt akcīzi
Alkohola ražotāji, protams, ir ieinteresēti nodokļu pazemināšanā. Taču finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzsver – šoreiz valdības rīcības vadmotīvs ir tas budžeta iztrūkums, kas veidojas no akcīzes nodokļa pazemināšanas Igaunijā. Ja Latvija nedara neko, caurums būs līdz pat 100 miljoniem eiro, ja pazemina likmi - līdz 30 miljoniem.
"Bet šeit mēs neņemam vērā pierobežas tirdzniecību gan ar trešām valstīm, gan ar Lietuvu. Līdz ar to tur varētu būt kompensējošie mehānismi," piebilda Reirs.
Finanšu ministrs atgādināja – tuvāko gadu laikā bija plānota pakāpeniska akcīzes nodokļa paaugstināšana.
Šobrīd tiek veikta būtiska atkāpe. To, vai atgriezties pie iepriekšējā plāna, varētu vērtēt ne ātrāk par septembri.
Savu nostāju vēl nav līdz galam definējusi Jaunā konservatīvā partija. Saeimas deputāte Anita Muižniece pagaidām gatava sniegt savu personisko viedokli.
"No vienas puses, jāsaka, ka ir jāsamazina šī akcīze, jo tas nebūs ieguvums jebkurā gadījumā valsts budžetā, bet mēs zaudēsim mazāk, nekā nesamazinot to. No otras puses, ja tā konceptuāli - un tas šobrīd ir tikai personīgs viedoklis -, es noteikti būtu pret, jo tas nav tāds akūtākais risinājums. Tāpēc, es vēlreiz saku, mēs vērtēsim, diskutēsim, ko tad līdz tam otrajam lasījumam darīt. Un tad arī noteikti balsojumā būs tā pozīcija noformulēta," atzīmēja Muižniece.
Zemkopības ministrs rosina akcīzi samazināt arī alum
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), Zaļo un Zemnieku savienības līderis Armands Krauze un ārpusfrakciju deputāti iesnieguši priekšlikumu pazemināt likmi arī alum.
"Ja mēs mazinām nodokli tikai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, es domāju, tas dotu nepareizu signālu lietotājiem
un varētu ietekmēt tieši stiprā alkohola lietošanu, kas negatīvi atsauktos gan nozarē, gan arī ir saistīti ar vispārēju alkohola patērēšanu kā tādu," skaidroja zemkopības ministrs.
Tomēr finanšu ministrs neatbalsta ideju pazemināt nodokli alum.
"Mēs konsultējāmies ar ekspertiem. Mūsu ekspertu ieteikumā atšķirība starp alu ir pietiekami nozīmīga, lai mēs vēl palielinātu šos nodokļus. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka nodokļu likme un apjoms tika ļoti izvērtēts un izsvērts, jo viena lieta ir samazinājums un pierobežu tirdzniecība, bet otra lieta, ka šis samazinājums attiecas uz visu alkohola cenu Latvijā un arī budžeta ieņēmumiem. Līdz ar to katrs šāds samazinājums palielina budžeta deficītu," norādīja ministrs.
Pēc Latvijas Radio rīcībā esošās informācijas, otrajā galīgajā lasījumā akcīzes nodokļa izmaiņas Saeima varētu skatīt ārkārtas sēdē 8. jūlijā, uzreiz pēc Saeimas svinīgās sēdes, kurā jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits dos svinīgo solījumu.
Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja Astrīda Stirna savukārt intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šajā diskusijā netiek runāts par sabiedrības zaudējumiem pēc akcīzes samazināšanu. "Alkohola nodokļu samazināšana ārkārtīgi palielinās tā patēriņu jauniešu vidū. Alkohols ir ne tikai [veselības] riska faktors, bet tam ir arī saistība ar traumatismu, ceļu satiksmes negadījumiem un pataloģijām, kas atstāj lielu slodzi uz veselības aprūpi. Jo agrāk jaunieši uzsāk alkohola lietošanu, jo lielāks risks viņiem kļūt atkarīgiem," pauda Stirna.
