Tik strauja iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme daudziem ekonomistiem bijis pārsteigums. Līdz ar to šogad ekonomikas pieaugums, visdrīzāk, pārspēs valsts iestāžu prognozes. Audzēt ekonomiku palīdzējusi gan Eiropas fondu naudas ieplūšana būvniecībā, gan kravu pieaugums no Baltkrievijas un Krievijas.
"Ļoti laba izaugsme ir bijusi transporta nozarē. Mēs redzam, ka ostās kravu apgrozījums ir audzis par tuvu 20%, savukārt pa dzelzceļiem ir par gandrīz 35% vairāk pārvadātu kravu. Tātad šī nozare ir uzrādījusi ļoti augstus pieauguma tempus. Ļoti labi pieaug kravu apgrozījums no Baltkrievijas. Mēs redzam, ka tas arī turpmāk pieaugs.
Bet tas lielākais pienesums ir no tā, ka Krievijas ostās notiek remontdarbi. Līdz ar to, piemēram, ogļu pārvedumi notiek caur Latvijas ostām," norāda FM pārstāve Inta Vasaraudze.
Nākamgad Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu kļūt lēnāka, uzskata ministrijā. Tas saistīts ar globālām tendencēm. Tirdzniecības apjomu pieaugums pasaulē samazinās, un iespaidu varētu atstāt arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.
KONTEKSTS:
CSP ātrais novērtējums liecina, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,8%. Savukārt attiecībā pret 2017. gada 3. ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,5%. Savukārt, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,8%.
