Salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,8 %. Savukārt attiecībā pret 2017. gada 3. ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,5%. CSP norāda, ka IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā par 10%, mazumtirdzniecībā - par 2% un rūpniecībā - par 1%.
Komentējot CSP novērtējumu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka tas liecina par Latvijas ekonomikā valdošo stabilo izaugsmi.
"Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienības valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme saglabāsies arī 2019. gadā. Taču ar inerci vien šeit nepietiks – valdībai jāturpina darbs pie ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas, sniedzot uzņēmējiem tik nepieciešamo atbalstu produktivitātes kāpināšanai,” paziņojumā medijiem pauda Ašeradens.
Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka būvniecības apjomu pieauguma tempi pārsnieguši 30%, bet nozares izaugsme kļuvusi lēnāka - būvniecības apjomi gada griezumā 3. ceturksnī pieauga par 10%. Pieauguma tempu samazināšanos ietekmē bāzes efekts – 2017. gada otrajā pusē bija vērojams būtisks nozares apjomu kāpums. Vienlaikus nozarei joprojām ir vērā ņemams ieguldījums ekonomikas izaugsmē, un būvniecības apjomu kāpumu uztur apjomīgais investīciju pieaugums.
Tāpat izaugsme turpinājusies arī rūpniecībā - gada griezumā rūpniecības apjomi pieauguši par 1%. Taču attīstības tendences apstrādes rūpniecības apakšnozarēs bijušas ļoti atšķirīgas. Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē šogad astoņos mēnešos ražošanas apjomi bija par 4,6% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, informē EM.
Saskaņā ar EM aplēsēm, apjomu kāpums šogad vērojams elektrisko iekārtu ražošanā, būvmateriālu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, transportlīdzekļu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Rūpniecības pieaugumu turpina ietekmēt stabilais ārējais pieprasījums - preču eksports šogad astoņos mēnešos bija par 9,4% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Savukārt ražošanas apjomi pārtikas rūpniecībā, dzērienu ražošanā, vieglajā rūpniecībā, kā arī papīra ražošanā un poligrāfijā astoņos mēnešos bija mazāki nekā pirms gada.
EM arī vērš uzmanību uz to, ka aug mājsaimniecību patēriņš. Šogad 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi bija par 2,5% lielāki nekā iepriekšējā gada 3. ceturksnī. Vienlaikus mazumtirdzniecības pieaugumu gada griezumā EM vērtē kā mērenu, jo kopumā uzlabojumi darba tirgū ir straujāki – vidējā strādājošo reālā darba samaksa šogad ir augusi par 7,5%, bet nodarbināto skaits ir palielinājies par 1,7%.
Finanšu ministrija (FM) pauž, ka septembrī mazumtirdzniecības pieaugumu pamatā nodrošināja apgrozījuma kāpums tirdzniecībā ar nepārtikas precēm, atskaitot degvielu. Šīs preču kategorijas pārdošanas apjomi gada griezumā palielinājās par 6,1%, kas ir viens no spēcīgākajiem izaugsmes tempiem šā gada laikā. Tikmēr mazumtirdzniecība pārtikas veikalos pieauga vien par 1,9% un autodegvielas tirdzniecības apjomi nedaudz saruka – par 0,1%.
No nepārtikas precēm straujš apgrozījuma pieaugums tika reģistrēts metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā, kas šā gada septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājās par 15,0%. Tas saistīts ar straujajiem pieauguma tempiem būvniecībā. Latvijas patērētāju ekonomiskā sentimenta indekss šā gada oktobrī ir nedaudz sarucis, taču tas joprojām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī, norāda FM.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2018. gada 3. ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī.
KONTEKSTS:
Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājās par 5,3 %.
Oktobra sākumā Latvijas Finanšu ministrija paaugstināja Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam no 4% līdz 4,2%.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) oktobrī samazināja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, prognozējot, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad. Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.
