De Facto

De Facto

De Facto

«de facto» eksperiments: žurnāliste kļūst par nelegālo taksisti

Tūkstotis ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem ar «elektroniskās naudas» kontiem

Finanšu izcelsmes slēpšanai Latvijā aktīvi izmanto «elektroniskās naudas» iestādes

Caurspīdīguma trūkuma dēļ ārzemēs reģistrētās “elektroniskās naudas iestādes” var izmantot, lai slēptu naudas izcelsmi, tālāko ceļu un gala saņēmēju, secina Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”. Pastāv arī iespēja šīs norēķinu iespējas izmantot “aplokšņu algu” maksāšanai.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestā pēdējo gadu laikā saņēmuši aptuveni tūkstoš ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem ārzemēs reģistrētu “elektroniskās naudas iestāžu” kontos. Viena no izplatītākajām shēmām ir izmantot kāda cita cilvēka identitāti kontu atvēršanai, lai tālāk izņemtu skaidru naudu.

“Mēs vērojam, un mūsu mērķis nav tikai šie “naudas mūļi”, kas tiek izmantoti krāpnieciskiem mērķiem, bet organizatoriskas grupas, kas ar to nodarbojas. Tas ir pieaugošs risks un pieaugoša noziedzības tendence”, saka Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

LTV vēsta, ka, veicot eksperimentu un piesakoties par “Bolt” taksometra vadītāju, “De facto" izmantoja Latvijā arvien lielāku popularitāti gūstošu maksājuma karti “Revolut”, lai tieši uz šo, nevis bankas karti, ienāktu braucienos nopelnītā nauda.

Trīs eiro, ko eksperimenta laikā nopelnīja “De facto” žurnāliste, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir neredzami, kā arī jebkura cita šādā veidā nopelnītā nauda. Nauda no “Bolt” konta Igaunijā aiziet uz Lielbritānijā reģistrēto “Revolut” kontu.

To, ka Latvijā kāds kaut ko nopelnījis un būtu maksājami nodokļi, Latvijas iestādes nekad neuzzinās,

pieļauj “De facto”. Raidījums skaidro, ka “Revolut” ir “elektroniskās naudas iestāde”. Tā piešķir kontu un fizisku vai arī elektronisku karti, uz kuru var saņemt līdzekļus un tos tērēt – veikalos, internetā, arī izņemt skaidrā naudā.

Pēc šādas sistēmas strādā daudzi uzņēmumi, desmitiem ir pieejami Latvijā.

“Elektroniskās naudas iestādes” no bankām atšķir nosacīta anonimitāte – piemēram, “Revolut” ir reģistrēta Lielbritānijā, un atšķirībā no Latvijā vai citur Eiropas Savienībā licencētām bankām tai nav pienākuma informēt Valsts ieņēmumu dienestu par to, kas ir tās Latvijas klienti. Turklāt VID paskaidro, ka arī caur Lielbritānijas nodokļu administrāciju to noskaidrot neizdodas.

“Iegūt informāciju ir problemātiski, jo arī Anglijas nodokļu administrācija netiek informēta [par “Revolut” klientiem]”, atzina  VID Nodokļu kontroles pārvaldes Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs  Arnis Lībenzons.

Salīdzinoši anonīma varētu būt arī naudas izņemšana – ja kāds Latvijas bankas klients izņem lielas naudas summas no sava bankomāta, tad pati banka to redz. Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, tad par to var arī ziņot. Arī

no “elektronisko naudas iestāžu” kartēm naudu var izņemt, taču neviens nezina, kas to naudu ir izņēmis un kādi ir tās tālākie ceļi.

Šāds caurspīdīguma trūkums var nozīmēt, ka ārzemēs reģistrētās “naudas iestādes” var izmantot kā posmu no ķēdes, kura paslēptu naudas ceļu un to izcelsmi vai gala saņēmēju, vai arī, lai izmaksātu “aplokšņu algas”.

“Revolut” uz “De facto” jautājumiem atbildēja elektroniski un skaidroja, ka eksistējot sistēma, kas ļauj izķert aizdomīgus darījumus.

“Mēs uzraugām un atzīmējam jebkuru aizdomīgo uzvedību, atsevišķa mākslīgā intelekta sistēma uzrauga naudas plūsmas. Par visām nelikumīgām darbībām mēs ziņojam tiesībsargiem,” sarakstē ar raidījumu skaidro “Revolut” finanšu risku nodaļas vadītājs  Sūps Randžans.

“Elektroniskās naudas iestādes”, kuras ir reģistrētas ārzemēs un darbojas Latvijā, ir vairākas. Piemēram, Lielbritānijā reģistrētais “Transferwise”, Lietuvas “Paysera”. Kādu laiku te strādāja arī Vācijas interneta banka “N26”. “Naudas iestāžu” darbā riskus saskata arī sektora uzraugs – Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK). Tur skaidro, ka Latvijā licencētās firmas un bankas uzraugs var sodīt, ja pārkāptas prasības cīņai ar “naudas atmazgāšanu”. Ārzemju uzņēmumi viņu kontrolei nepakļaujas.

FKTK vairākkārt ir ziņojuši par aizdomām, ka ārzemju “naudas iestādes”, kas darbojas Latvijā, nepietiekoši vērtē savus klientus. Konkrētās firmas FKTK nenosauc. Par to, vai un kā citu valstu regulatori ir rīkojušies, ziņu nav.

Ar pilnām uzņēmuma "Revolut" atbildēm uz "De facto" jautājumiem var iepazīties šeit pievienotajā dokumentā (angļu valodā)

Dokumenti

Revolut.docx

Lejuplādēt

14.36 KB

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti