Pat salīdzinoši bagātajos Eiropas ziemeļos daļa iedzīvotāju ir saskārusies ar nopietnām ekonomiskām grūtībām, liecina „Eurostat” dati par 2012.gadu. Zviedrijā atvaļinājumu mājās pavadīja 10%, Dānijā – 14%, Nīderlandē – 17%, bet Vācijā – 22%. Daudz izteiktāka šī problēma gan ir Eiropas dienvidos un austrumos - Bulgārijā un Rumānijā kaut nedēļu paceļot atvaļinājuma laikā nevar atļauties trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, Polijā – 62%, Portugālē – 56%, bet Itālijā un Grieķijā - nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju. Latvijā pirms diviem gadiem šis rādītājs bija 63%. To komentē labklājības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības:
„Oficiālie dati rāda, ka cilvēku, kas pēc saviem ienākumiem pietuvojas nabadzības slieksnim, ar katru gadu kļūst vairāk. Liela daļa no tiem ir pensionāri, tāpēc jau ir nepieciešamas pensiju indeksācijas, lai mēs šos cilvēkus mēģinātu celt uz augšu. Bet par darbaspējīgiem – uz pagājušā gada decembri nodokļu maksātāji, kas maksā līdz minimālajai algai vai no minimālās algas, ir 39%. Tas ir pietiekoši liels skaitlis, viņi nevar doties atvaļinājumā, īpaši ārpus Latvijas.”
Tikmēr ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis no Reformu partijas nesteidz viennozīmīgi apgalvot, ka šī Eiropas mēroga statistika ir sliktas ziņas Latvijas tūrisma biznesam un ekonomikai vispār:
„Šādus skaitļus pašus par sevi interpretēt ir grūti, jo svarīgas ir izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu un ko tas mums nozīmē. Manuprāt, tūrisma nozarē mums ir diezgan ievērojami panākumi. Nākamais jautājums – par kādām valstīm mēs runājam? Ja tas Portugālē, tad… Ja Vācijas tūrists var mazāk atļauties braukt uz Spāniju vai Grieķiju un izvēlas, piemēram, Latviju, tās mums būtu labas ziņas.”
Vai strādājošo nabadzība joprojām pieaug un apdraud eiropiešu atvaļinājumu plānus arī tagad, vēl nav zināms. Pagājušā gada dati pagaidām ir pieejami vien par trijām Eiropas Savienības dalībvalstīm - starp tām ir arī Latvija. Izrādās, mūsu valstī šī tendence pērn būtiski saruka, nokrītot līdz 52% iedzīvotāju.
