Pilsēta ik gadu iznomā 25 jūras piekrastes teritorijas vasaras sezonai, tādējādi nopelnot teju 150 000 eiro. Uzņēmēji, kas teritorijas nomājuši līdz šim, atzīst, ka īres maksu atpelnīt ir iespējams, taču būtiskas peļņas nav, jo āra kafejnīcas visbiežāk izmanto vietējie iedzīvotāji un viesi no citām Latvijas pilsētām, ne ārvalstu tūristi.
Pagājušajā gadā Jūrmalas piekrastes 25 iznomājamās zonas pie pašas jūras piekrastes smilšu zonā īrēja vairāki Latvijas ēdināšanas uzņēmumi, kas par atvēlēto teritoriju maksāja atkarībā no tās lieluma un atrašanās vietas. Ik gadu pašvaldība šīs zonas izsola tiem uzņēmējiem, kas par nomu gatavi maksāt vairāk. Kā liecina pašvaldības informācija par pērn slēgtajiem līgumiem, nomas maksa svārstās no dažiem simtiem eiro līdz pat dažiem tūkstošiem eiro par sezonu. Šogad nomāt gribētāju nav trūcis.
„Šogad ir novērota lielāka interese no uzņēmējiem, bija arī lielāka konkurence šajās izsolēs. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka šīs teritorijas tagad tiek izsolītas uz ilgāku termiņu, uz pieciem gadiem. Tātad uzņēmēji varēs plānot savu darbību šajās zonās ilgtermiņa,” saka pašvaldības pārstāve Zane Leite.
Par izsoli kopumā interesi bija izrādījuši teju 70 uzņēmēji, no tiem līgumus par nomas tiesībām slēgs 14.
Kopumā dome par nomu šogad varēs iekasēt teju 150 000 eiro. Daži no ēdināšanas pakalpojumu piedāvātājiem pludmales teritorijas īrē katru gadu, taču atzīst, ka būtiskas peļņas gan nav.
„Šis būs trešais gads, nu cenšamies! Es neteikšu, ka ļoti plusos, bet kaut kas ar katru gadu labāk sanāk mums,” tā stāsta bistro „Čaika Family” pārstāve Sabīne Ivansone.
Šis uzņēmums īrē piekrastes teritoriju gan Mellužos, gan Vaivaros, un tā apmeklētājiem ir iespēja ne tikai baudīt maltīti ar skatu uz jūru, bet arī īrēt velosipēdus, atpūsties šūpuļtīklos vai pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Šogad pirmo gadu iespējams slēgt nomas līgumu uz pieciem gadiem, kas ļauj uzņēmējiem domāt par pakalpojumu piedāvāšanu ilgtermiņā.
„Nu, protams, ka tas ir izdevīgāk, jo tad var plānot vairāk uz priekšu darbu, nevis tikai uz vienu gadu. Tagad jau var uzreiz uz piecām sezonām, jau kaut ko plānot vairāk atpelnīt, arī ieguldīt var vairāk, jo, piemēram, uz katru gadu atsevišķi, tad jau nezini, kā būs nākamgad, vai būs, vai nebūs,” klāsta uzņēmēja.
SIA „Sky Garden” par 200 metru nomu Asaros pērn maksājis vairāk nekā 1000 eiro, un firmas pārstāve Baiba Kalniņa atzīst, ka tas uzņēmumam neesot daudz. Par to, ka pašlaik iespējams nomāt uzreiz uz pieciem gadiem uzņēmuma vadība ir apmierināta, traucējot gan regulārās nomas noteikumu izmaiņas.
„Nomas maksas ir normālas. Ja vēl būtu normāli tie noteikumi un viņi visu laiku nemainītos… Pagājušajā gadā, piemēram, varēja noslēgt nomas līgumu tikai uz vienu gadu. Ilgtermiņa neko plānot nevarēja. Šogad būs iespēja noslēgt uz pieciem gadiem, bet mainījušies ir kaut kādi to ēku izvietošanas un saskaņošanas noteikumi pludmalē. Tas nozīmē, ka tas, kas derēja pagājušajā gadā, neder vairs šogad. Tās ir lielākās problēmas,” saka Kalniņa.
Par dārgākajām nomas vietām uzņēmēji gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro, taču SIA „Quo Vadis” pērn slēdzis līgumu ar domi par gandrīz 400 eiro lielu nomas maksu, kā skaidro kafejnīcas pārstāve Laura Vītola, vairāk maksāt atļauties nevarētu, jo kafejnīca neatrodas tūristu iecienītākajās vietās:
„To īri, protams, sanāk atpelnīt, īre jau mums nav dārga. Mēs esam Kauguros, mums ir tikai vietējie, mums nav tūristi,” saka Vītola.
Ar maksas pārskaitījumu vien ir par maz. Papildu uzņēmējiem jārūpējas par Jūrmalas pilsētas popularizēšanu, kā arī jārūpējas par pludmales zonas apsaimniekošanu, papildus popularizējot Zilā karoga kustību, stāsta Jūrmalas domē. To aktīvi dara uzņēmums „Čaika Family”, stāsta tā pārstāve Ivansone. „Mēs to tāpat darām. Mēs visur reklamējam Jūrmalu un mēs video taisām speciālus, plakātus un ir arī televīzijā reklāmas, tā kā mēs diezgan lojāli esam pret Jūrmalu,” norāda Ivansone.
Taču SIA „Sky Garden” atrodas Asaros, kur neplīvo Zilais karogs, tāpēc papildu aktivitātes neveic. 10. aprīlī paredzēts izsolīt vēl trīs atlikušos pludmales gabalus Vaivaros, kuriem uzņēmēji pieteikties varēja līdz pirmajam aprīlim.
