Augstās elektrības cenas un praktiskie soļi, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem dominēja piektdienas diskusijās starp Eiropas Savienības valstu līderiem. Vairākas Dienvideiropas valstis uzskata, ka būtu nepieciešams pārskatīt formulu, kas nosaka elektrības cenu. Šobrīd tajā lielu nozīmi spēlē dārgākā elektrības ražošanā izmantotā izejviela, kas tagad ir gāze. Tādēļ daži politiķi vēlas izslēgt gāzi no aprēķina formulas un tādējādi panākt elektrības cenas samazināšanu.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") saka, ka šī ideja būtu kārtīgi jāizvērtē un tas arī ir uzdots Eiropas Komisijas ekspertiem.

„Un tas ir tas āķis: mēs gribam, lai paliek pareizie tirgus signāli, lai nāk investīcijas, piemēram, vēja parkos, tajā pašā laikā, lai gāzes elementa cena visā tajā kopējā [situācijā] ne tik negatīvi ietekmētu gala patērētāju cenu,” skaidro Kariņš.

Tāpat tika panākta arī vienošanās par kopīgiem gāzes iepirkumiem. Tas nozīmē, ka dažādu Eiropas valstu uzņēmumi varēs ar Eiropas Komisijas starpniecību kopā iegādāties gāzi. Šādi kopīgie iepirkumi izslēgtu to, ka dažādas Eiropas valstis sacenšas savā starpā par gāzes piegāžu nodrošināšanu un sola arvien augstāku cenu.

„Mūsu valstī valdība nepērk gāzi. To dara privātās kompānijas – „Latvenergo” un pārējie tirgus spēlētāji. Bet ir svarīgi, ka mūsu privātās kompānijas zina, ka šāda iespēja ir. Eiropas Komisija šajā gadījumā būtu vidutājs starp Eiropas kompānijām un valsti, kas ir eksportētājs. Par to mēs arī vienojāmies,” norāda premjers.

Valdības vadītājs atkārtoja, ka lai atteiktos no Krievijas gāzes Latvijā šobrīd ir svarīgi attīstīt vēja elektrības parkus un uzbūvēt vēl vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Augstās elektrības cenas šobrīd dod papildu peļņu elektrības kompānijām un tādēļ tās var bez papildu valsts atbalsta attīstīt vēja parkus.

Eiropas Savienības līderu tikšanās reizē tika runāts arī par sankcijām pret Krieviju. Konkrēta vienošanās par jauniem pasākumiem vēl nav panākta. Šobrīd ir nolemts galveno uzsvaru likt uz jau apstiprināto ierobežojumu efektīvu pielietošanu. Ir konstatēts, ka dažas sankcijas šobrīd ir iespējams apiet un tas būtu jānovērš.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.