Tomēr Berlīne turpina aizstāvēt "Nord Stream 2". Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš ir izteikusies, ka Vācijai nākotnē būs nepieciešams vairāk gāzes, jo tā vēlas atteikties no kodolenerģijas un arī ogļu elektrostacijām.
Tādēļ līdz šim Vācija kopā ar vairākām citām valstīm bloķēja jauno Eiropas noteikumu pieņemšanu. Bet šonedēļ, kad jautājumus pēc ilgāka pārtraukuma atkal parādījās dienaskārtībā, Francija mainīja savu nostāju un nolēma pievienoties "Nord Stream 2" pretinieku grupai. Tas mainīja spēku samēru. Lai nezaudētu seju, tika izstrādāts Vācijas un Francijas kompromisa priekšlikums, kas guva plašu atbalstu.
Tagad savs vārds būs jāsaka Eiropas Parlamentam (EP). Ja gala vienošanos izdosies ātri panākt, jaunās prasības varētu stāties spēkā vēl šī EP sasaukuma laikā.
Tomēr pašlaik nav skaidrs, vai jaunais rīks varētu apturēt gāzes vadu "Nord Stream 2”. Tā ieklāšana Baltijas jūras dzelmē jau notiek pilnā sparā.
Tomēr izmaiņas Eiropas gāzes tirgus noteikumos varētu dot papildu trumpi Briseles sarunās ar Maskavu par gāzes tranzītu caur Ukrainu. Pašreizējais līgums starp Kijevu un Maskavu par gāzes tranzītu noslēgsies šī gada beigās. EK sarunās par līguma pagarināšanu piedalās kā vidutājs, jo tā ir ieinteresēta ne tikai palīdzēt Ukrainai, bet arī nodrošināt stabilu gāzes piegādi Eiropas patērētājiem. Intensīvākās sarunas par to ir gaidāmas vasarā.
KONTEKSTS:
Pret "Nord Stream 2" iestājās arī ASV. Vašingtona uzskata, ka šis gāzesvads palielinās Eiropas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas. Un tas neesot prātīgi it sevišķi laikā, kad attiecības starp Rietumiem un Maskavu ir tik saspīlētas.
Arī EP vairums deputātu uzskata šo projektu par bīstamu. Tomēr viņiem nav iespēju to apturēt. Interesanti, ka līdzīgās domās ir arī Eiropas Tautas partijas grupas izvirzītais kandidāts uz EK priekšsēdētāja amatu Manfreds Vēbers, kaut arī viņš ir vācietis.
