Ceturtdien, 3.maijā, Baltijas jūras piekrastes pilsētā Lubminā strādnieki sākuši darbus pamatu ielikšanai terminālim, kas saņems gāzi no pretrunīgi vērtētā cauruļvada. Par būvdarbu uzsākšanu vēsta ziņu aģentūra DPA.
Gāzesvadu paredzēts izvietot Baltijas jūras gultnē no Krievijas līdz Vācijai. Somija nesen deva apstiprinājumu "Nord Stream 2" būvniecībai caur valsts ekonomisko zonu, Zviedrija un Dānija to vēl nav izdarījušas.
Starp projekta kritiķiem ir Polija un Baltijas valstis, kas brīdina, ka tas ir ģeopolitisks projekts un palielinās Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas. Bažas paudusi arī Eiropas Komisija.
Konsorcijā ietilpst Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un vairāki rietumvalstu uzņēmumi.
KONTEKSTS:
Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārvada pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu "Nord Stream" jeb ''Ziemeļu straume''. "Nord Stream 2" ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas.
Projekta īpašnieks ir "Gazprom", taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas "Uniper" un "Wintershall", Austrijas OMV, Nīderlandes "Shell" un Francijas "Engie". Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Plānots, ka "Nord Stream 2" varētu sākt darboties jau 2019. gadā.
