Eiropa vēlas, lai mūsu kontinenta uzņēmumi Ķīnā varētu justies tikpat brīvi un ērti kā ķīniešu uzņēmumi Eiropā. Un Pekinai šajā jomā no vārdiem un solījumiem beidzot būtu jāpāriet pie darbiem. Tā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers publiski paziņoja pirms ikgadējās tikšanās ar Ķīnas premjeru Li Kecjanu.
Ir zināms, ka Ķīnas un Eiropas Savienības amatpersonas līdz pat pēdējam brīdim nav varējušas vienoties par kopīgā paziņojuma tekstu. Kompromiss tika panākts vien otrdien no rīta, dažas stundas pirms galotņu tikšanās sākuma.
Brisele šoreiz stingri uzstāja, ka Ķīnai ir jāapņemas spert konkrētus soļus, lai atvērtu savu tirgu ārvalstu investīcijām. Pašlaik Ķīnā valda dažādi ierobežojumi ārzemju kompāniju darbībai. Viena no satraucošākajām ir prasība uzņēmumiem atklāt tehnoloģiskos un ražošanas noslēpumus. Tas ļauj Ķīnas valdībai iegūt jaunāko informāciju par dažādiem sasniegumiem bez nepieciešamības ieguldīt izpētē.
Par attiecībām ar Ķīnu tika spriests arī marta vidū notikušajā Eiropas Savienības līderu sanāksmē. Pēc tās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka Eiropai šobrīd trūkst vienotas politikas attiecībās ar Ķīnu.
“Ķīnai tirgus, varētu teikt, ir noslēgts un smagi subsidēts. Mums ir atvērts tirgus ar ļoti skaidriem noteikumiem, lai ierobežotu valsts subsīdijas. Un tagad rodas gandrīz vai filozofisks jautājums -- kā var tirgus, kas ir pilnībā atvērts, sadzīvot ar tirgu, kas ir pilnībā noslēgts un subsidēts. No vienas puses, attīstība ir nepieciešama, no otras -- kaut kur arī konkurence un vienādi nosacījumi," teica Kariņš.
Tāpat daudzus Eiropā satrauc arī Ķīnas uzņēmumu mēģinājumi iegādāties dažādas Eiropas kompānijas. Tādēļ nesen Briselē tika izveidots ārvalstu investīciju izvērtēšanas mehānisms. Savukārt Ķīnas premjers, pirms doties uz Briseli, ir publicējis komentāru vācu laikrakstā “Handelsblatt”. Tajā Li sola, ka Ķīnas atvērtās durvis tiks nevis aizvērtas, bet gan pavērtas vēl plašāk. Ķīnas valdības vadītājs mudina arī Eiropu saglabāt tās līdzšinējo atvērto politiku.
Ir noprotams, ka Ķīnai nepatīk tas, ka Eiropas Komisijas eksperti nesen sagatavotajā ziņojumā to ir nodēvējuši par “sistēmisko sāncensi”. Tomēr Briselē uzstāj, ka attiecībās ar Pekinu Eiropai jāsāk saukt lietas īstajos vārdos.
