Krievija kopš augusta noteikusi importa aizliegumu precēm no Eiropas Savienības (ES), taču mediju rīcībā nonākušas ziņas par to, ka Krievija varētu atvērt tirgu specifiskiem produktiem, kas, visticamāk, varētu būt ražoti atsevišķās valstīs.
Asi šo problēmu Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmē izcēlusi Polija.
Pirms neilga laika mediju rīcībā nonāca oficiāls rakstisks apstiprinājums, ka starp Eiropas Komisijas un Krievijas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem ir bijušas sarunas par iespējamu pārtikas preču embargo atcelšanu specifiskām produktu grupām no Eiropas Savienības, piemēram, delikatesēm, izmeklētiem gaļas un piena, nišas un reģionā tradicionāliem produktiem, kam ir augsta cena Krievijas tirgū.
Taču gan Eiropas Savienības veselības komisārs Vītenis Andrjukaitis, gan lauksaimniecības komisārs Fils Hogans pavēstījuši, ka nekas tāds nenotiks un šādām sarunām no Eiropas Komisijas puses zaļās gaismas nebūs.
To Hogans pastiprināja arī žurnālistiem pēc Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmes, kas šajās dienās norisinās Briselē.
„Eiropas Savienība strādā kopā – harmonijā. Eiropas Komisija un dalībvalstis strādā harmonijā,” sacīja komisārs.
Un arī lauksaimniecības ministru sanāksmē mēs vienojāmies, ka būsim solidāri, lai būtu droši, ka šīs būs Eiropas Savienības un Krievijas sarunas par fitosanitārajiem jautājumiem, kurus Krievija ir izcēlusi kopš aizvadītā gada. Ja Krievija ir gatava šīs problēmas risināt, tā ir laipni lūgta, taču tikai kopā vienoti ar visu Eiropas Savienību,” uzsvēra Hogans.
Arī Latvijas lauksaimniecības ministrs Jānis Dūklavs, kurš kā prezidējošās valsts ministrs tagad vada lauksaimniecības sanāksmes Briselē, vairākkārt uzsvēra, ka Eiropas Savienības valstīm Krievijas noteikto sankciju laikā ir jābūt solidārām.
Zināms, ka pārtikas industrijas izstādes „Zaļā nedēļa” laikā Berlīnē vairākas valstis runājušas ar Krievijas pārstāvjiem par iespējamu tirdzniecības saikņu atjaunošanu. Asi par šo problēmu Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmē izteicies Polijas nozares ministrs Mareks Savickis, īpaši pārmetot Francijai un Vācijai izdabāšanu Krievijai.
Dūklavs medijiem norādīja, ka viņam nav informācijas par divpusējām sarunām, taču viņš neizslēdza, ka tādas varēja būt notikušas. Savukārt lauksaimniecības komisārs Fils Hogans medijiem norādīja, ka jebkurā gadījumā arī divpusējas intereses nonāks uz kopēja Eiropas Savienības lēmumu galda un rīcība būs visas Eiropas Savienības saskaņota.
Dūklavs medijiem norādīja, ka Eiropas Savienībai nav un, visticamāk, nebūs iespējams palīdzēt visiem zemniekiem, kas cieš no Krievijas noteiktā embargo, tādēļ, viņaprāt, valstīm ir jāmeklē jauni tirgi. Pagaidām nav arī ziņu, ka papildu finansējumu varētu saņemt Somijas, Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, piensaimnieki, kuri cietuši vissmagākos zaudējumus aizvērtā Krievijas tirgus dēļ.
Arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”) pirmdien tikās ar Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas drošības direktorāta vadību un uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jābūt vienotai sarunās ar Krieviju par tirdzniecības noteikumiem un nosodīja atsevišķu dalībvalstu diskrētās divpusējās sarunas cūkgaļas un citu produktu eksporta atjaunošanai uz Krieviju.
Deputāte sagaida, ka Eiropas Komisijas pilnība izmantos savas Eiropas līgumos noteiktās ekskluzīvās pilnvaras vest tirdzniecības sarunas ar trešajām valstīm un nodrošinās vienotu un solidāru nostāju tajās.
„Mēs nedrīkstam Krievijai dot instrumentus “skaldi un valdi” politikas īstenošanai tirdzniecības sarunās,” uzsvēra Kalniete.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija nolēma piešķirt Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas piensaimniekiem, kopumā 28 miljonu eiro lielu palīdzību, no kuriem Latvijai pienākas 7,7 miljoni eiro, taču gan Zemkopības ministrija, gan zemnieku pārstāvji ar summu nav apmierināti, norādot, ka tā sedz tikai dažu mēnešu zaudējumus.
Krievija kopš aizvadītā gada augusta ir ieviesusi pilnīgu importa aizliegumu lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm - liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no Eiropas Savienības, kā arī ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Šādi Krievija atbildēja uz rietumvalstu noteiktām sankcijām, kuru mērķis bija apturēt Krievijas atbalstīto separātistu agresiju Austrumukrainā.
