ĪSUMĀ:
- ES un ASV tirdzniecības konflikts varētu negatīvi ietekmēt visu pasauli.
- ES valstu ministri piekrituši sākt jaunās tirdzniecības sarunas ar ASV.
- Iebildusi tikai Francija, jo ASV pameta Parīzes klimata līgumu.
- ES tirdzniecības komisāre Malmstrēma: Šī vienošanās būs abpusēji izdevīga.
- Tajā pašā laikā gan ASV, gan ES gatavo sankcijas “Airbus”/”Boeing” subsīdiju lietā.
Gan Vašingtona, gan Brisele gatavo arī jaunas tirdzniecības sankcijas viena pret otru. Tirdzniecības konflikts starp abām lielākajām pasaules ekonomikām varētu atstāt ietekmi uz visu pasauli.
Eiropas Savienības valstu ministri ir piekrituši formāli uzsākt tirdzniecības sarunas ar ASV. Vienīgā valsts, kas iebilda, ir Francija. Oficiāli Francijas prezidents Emanuels Makrons to pamatoja ar Vašingtonas izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma. Makrons uzskata, ka Eiropai nevajadzētu risināt tirdzniecības sarunas ar valstīm, kas atrodas ārpus šīs vienošanās.
Tomēr, visticamāk, Makrona opozīcija drīzāk ir skaidrojama ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo Francijā daudzi iedzīvotāji ar bažām raugās uz jebkādām tirdzniecības sarunām ar Ameriku. Tā uzskata arī politologs Žans Peto no Bordo Politisko studiju institūta.
“Makrons bija vienīgais starp Eiropas valstu līderiem, kurš iebilda pret mandāta piešķiršanu Eiropas Komisijai, lai tā varētu uzsākt sarunas par tirdzniecības līgumu ar ASV. Visu pārējo 27 valstu līderi atbalsta šādu sarunu sākšanu. Tikai viņš ir pret, jo uzskata, ka ASV dara pārāk maz cīņā ar klimata pārmaiņām. Būtībā šis lēmums balstās Francijas iekšpolitiskajos apsvērumos.
Tajā pašā laikā tas parāda, ka Makrons šajā jautājumā Eiropā ir pilnīgi viens, viņš ir izolēts. Un, ja viņam ir pretenzijas uz tāda līdera lomu, kurš spēj vienot Eiropu, tad ar šo soli viņš parāda pretējo,” norādīja Peto.
Vēl pirms dažiem gadiem Francijā notika vērienīgi protesti pret iepriekšējām tirdzniecības sarunām ar ASV. Tādēļ šoreiz Parīze uzstāja, lai sarunu mandātā būtu skaidri atrunāts, ka iepriekšējo tirdzniecības līgumu netiek plānots atjaunot.
Arī ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma uzstāja, ka šoreiz lauksaimniecības preces ir viennozīmīgi izslēgtas no sarunām.
“Mēs, Eiropā, esam pārliecināti, ka šī vienošanās būs abpusēji izdevīga. Gluži kā tam vajadzētu būt ar jebkuru tirdzniecības līgumu. Ekonomiskie aprēķini rāda, ka tarifu atcelšana rūpniecības precēm var palielināt Eiropas produkcijas eksportu uz ASV par 8% un Amerikas produktu eksportu uz Eiropu - par 9%,” norādīja Malmstrēma.
Tirdzniecības sarunu oponenti apgalvo, ka Eiropa runā ar Vašingtonu tikai tādēļ, ka tā baidās no nodevām, ko ASV prezidents Donalds Tramps varētu uzlikt Eiropā ražotajām automašīnām. Tas patiesi būtu nopietns trieciens gan Vācijas, gan Zviedrijas, gan citu valstu ekonomikai.
Tomēr Malmstrēma uzstāj, ka šī Eiropas Komisija ne no kā nebaidās. Tāpat viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai sarunu noslēgšanai ir, ka ASV atceļ nodevas, kas pašreiz ir piemērotas Eiropas alumīnijam un tēraudam.
Tajā pašā laikā gan Vašingtona, gan Brisele turpina gatavot iespējamās tirdzniecības sankcijas “Airbus”/”Boeing” subsīdiju lietā. Te abas puses apsūdz viena otru neatļauta atbalsta piešķiršanā lidmašīnu ražotājiem.
Eiropas Komisija savu sankcijām pakļauto preču sarakstu gatavojas publicēt jau trešdien.
