Par to, ka pēc Covid-19 pandēmijas Eiropas ekonomikai būs nepieciešama papildu stimulēšana un investīcijas, šobrīd nešaubās gandrīz neviens. Tomēr vēl nav skaidrs, kā to būtu vislabāk darīt un kā par to samaksāt.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels vēstulē 27 valstu premjeriem un prezidentiem paziņoja, ka būtu nepieciešams izveidot Eiropas atgūšanās fondu.
“Mūsu mērķis ir uzsākt stratēģisku diskusiju, lai saprastu, kā mēs kopā varētu vienoties un pieņemt ļoti spēcīgus lēmumus. Mums ir jāvienojas par procesu, kas vidējā un ilgākā termiņā garantēs, ka mūsu iedzīvotāji dzīvos lielākā labklājībā,” sacīja Mišels.
Viņš cer, ka valstu vadītāji ceturtdien, 23. aprīlī, pēcpusdienā paredzētajā video konferencē spēs vienoties par šo jautājumu pēc būtības un uzdot Eiropas Komisijai pāris nedēļu laikā izstrādāt šādu priekšlikumu. Eiropadomes vadītājs uzstāj, ka šajā situācijā Eiropas Savienība nevar atļauties ierasti lēno lēmumu pieņemšanas procesu.
Ātrus risinājumus vēlas redzēt arī Itālijas premjers Džuzepe Konte.
„Mums ir jārīkojas strauji, jo jebkāda kavēšanās var apdraudēt panākumus. Šajās sarunās nav uzvarētāju un zaudētāju. Mēs visi vai nu uzvarēsim, vai zaudēsim,” sacīja Konte.
Tomēr grūtākais ir vienoties par detaļām. Konte joprojām uzstāj, ka ir nepieciešams izlaist kopīgas parādzīmes. Lai gan pēdējā laikā arī viņš publiski sāk dot signālus, ka ir iespējami arī citi risinājumi.
“Eiropas Savienība un eirozona nevar atļauties pieļaut tās pašas kļūdas kā 2008. gada krīzē, kad atbilde uz kopīgu šoku nebija saskaņota, vienota un izpalīdzīga. Šāda pieeja radīja asimetrisku šoku 2010.- 2011. gadā. Šobrīd mēs nevaram pieļaut tādu risku.
Nespēja radīt pienācīgu un drosmīgu atbildi noteikti radīs milzīgu apdraudējumu Eiropas Savienības pamatiem,” brīdināja Konte.
Ar šķietamu kompromisa risinājumu nāca klajā Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa paziņoja, ka esošie noteikumi ārkārtas situācijās pieļauj, ka Eiropas Komisija varētu izlaist obligācijas. Lielākā atšķirība no tā dēvētajām „koronavīrusa obligācijām” ir, ka šādi netiktu veidots kopīgs parāds. Kā garantija kalpotu Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Tomēr jautājums ir, kā šo naudu pēc tam sadalīt.
“Mēs esam izveidojuši 500 miljardu eiro paketi. Finanšu ministri par to ir vienojušies, un tagad šie pasākumi ir jāīsteno. Es arī varu diezgan droši pieļaut, ka daudzgadu budžets vairs nebūs tāds, kā mēs esam apsprieduši, kad pēdējo reizi klātienē tikāmies Briselē. Tas attiecas uz visiem. Budžets izskatīsies citādāk. Es varu visai droši pieļaut, ka pirmos pāris gadus pēc pandēmijas tam būs jābūt ar pilnīgi citām finanšu iespējām.
Vācija sniegs savu solidāru artavu šajā procesā. Tas būs vairāk nekā pašreizējie 500 miljardi,” solīja Merkele.
Pagaidām gan nav zināms, kādam kompromisam būtu gatavas tādas valstis kā Austrija, Nīderlande un Somija. Līdz šim tās visasāk ir iebildušas pret jebkādām kopīgām parādsaistībām un pat pret pārāk lieliem tēriņiem.
Tomēr Eiropas Parlamenta deputāts Petri Sarvamā, kurš pārstāv to pašu partiju kā Somijas finanšu ministre, atzīst, ka zināmā brīdī varētu nākties pielietot neordinārus risinājumus.
“Mans personīgais viedoklis ir, ka pārāk liela pieturēšanās pie vecās domāšanas un veciem ekonomikas modeļiem šajā situācijā būtu kļūda. Mums ir jāsaprot - ja piepildīsies sliktākais scenārijs, tad būs nepieciešami neierasti ekonomiskie risinājumi,” sacīja Sarvamā.
Visticamāk, Eiropas atgūšanās fonds tiks prezentēts kopā ar pārskatīto daudzgadu budžeta piedāvājumu. Abi instrumenti varētu būt cieši saistīti, jo Eiropas Komisija uzstāj, ka budžets nākamajiem septiņiem gadiem var būt labākā investīciju platforma.
Tas arī nozīmē, ka maksātājvalstīm būtu jāpiekrīt lielākam budžeta apmēram. Līdz šim, kā zināms, par to vienoties bija ārkārtīgi grūti.
KONTEKSTS:
Pasaulē ar koronavīrusu Covid-19 līdz aprīļa vidum inficējušies jau vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 180 000. Vissmagākā situācija vēl joprojām ir ASV, savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sāka spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
