ES dalībvalstis apstiprinājušas jaunos noteikumus autortiesībām digitālajā vidē

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien apstiprinājušas jaunos noteikumus autortiesībām digitālajā vidē, kas paredz, ka radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk vienoties ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu. Ierosinātās reformas interneta gigantu vidū izsauca plašus protestus un bažas par cenzūru. Par viedokļu dažādību liecina arī tas, ka šo reformu pirmdienas balsojumā atbalstījušas mazāk nekā 20 dalībvalstis.

ES dalībvalstis apstiprinājušas jaunos noteikumus autortiesībām digitālajā vidēRihards Plūme

    Ar mērķi aizsargāt radošās industrijas pārstāvjus Eiropā reformu pirms diviem gadiem ierosināja Eiropas Komisija. Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādījis, ka tieši šī direktīva ir trūkstošais puzles gabals digitālā vienotā tirgus pabeigšanā. Eiropas Parlaments zaļo gaismu izmaiņām, kas radošo nozari nostādījusi pret interneta uzņēmumiem un aktīvistiem, deva martā. Pašlaik interneta uzņēmumi nav pietiekami motivēti sniegt taisnīgu atlīdzību autortiesību turētājiem, jo tie nav atbildīgi par platformu lietotāju augšupielādēto saturu. Uzņēmumiem saturs jādzēš tikai tad, kad to pieprasa tiesību turētājs. Šī kārtība ir sarežģīta un negarantē taisnīgu atlīdzību, norādīja Eiropas Parlaments.

    Direktīvas mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta gigantus kā "YouTube", "Facebook" un "Google News".

    Mērķis ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. To plānots realizēt, padarot interneta platformas tieši atbildīgas par tajās augšupielādēto saturu.

    Eiropas Parlamenta ziņotājs Aksels Voss iepriekš norādīja, ka izmaiņas gan neesot jāuzskata par cenzūru vai centieniem ierobežot interneta kompānijas.

    „Lai arī kāds drūms priekšstats par šīm izmaiņām laika gaitā nebūtu radīts, es varu teikt, ka tie visi ir bijuši pārspīlējumi. Mēs esam radījuši skaidru pamatu tam, lai nodrošinātu, ka autortiesības un digitālā vide var godīgi pastāvēt līdzās viena otrai. Mēs nevēlamies kaut ko bloķēt vai ieviest cenzūru. Tas, ko mēs vēlamies sasniegt, ir panākt, ka autortiesības digitālajā vidē tiek respektētas,” izteicās Voss.

    Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem „Google” un citām tiešsaistes platformām būs jāparaksta licencēšanas līgumi ar darbu autoriem, lai izmantotu viņu darbu. Direktīva arī paredz, ka, „Google” īpašumā esošajām „YouTube”, „Facebook”, „Instagram” un citām koplietošanas platformām būs jāizveido filtri, lai liegtu lietotājiem augšupielādēt ar autortiesībām aizsargātus materiālus.

    Kritiķi norādījuši, ka šādi filtri varētu traucēt brīvai informācijas apmaiņai internetā. Iebildumi par autortiesību direktīvas izmaiņām lielākoties izskanēja no interneta milžiem, kas gūst milzīgu peļņu no reklāmas, ko tie izvieto. „Google” norādījusi, ka jaunie noteikumi radītu kaitējumu Eiropas radošajām un digitālajām ekonomikām, kamēr citi kritiķi uzsvēruši, ka izmaiņas ietekmēs mazākus uzņēmumus, nevis tehnoloģiju gigantus. Noteikumi gan neattieksies uz materiālu augšupielādi nekomerciālās tiešsaistes enciklopēdijās, piemēram, Vikipēdijā. Taču tā iepriekš protestēja pret ieceri reformēt autortiesību likumu, uz laiku pārtraucot lapas darbību.

    Tomēr arī dalībvalstīm pirmdienas balsojumā nebija vienprātības, jo reformu atbalstīja vien 19 valstis. Sešas, kuru vidū bija Somija, Luksemburga, Itālija, Nīderlande, Polija un Zviedrija -, balsoja pret, bet trīs, tajā skaitā Igaunija, Beļģija un Slovēnija - atturējās. Dalībvalstīm tagad būs divi gadi laika, lai īstenotu reformas prasības.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti