Politiski apstprinātais ES budžets 2014.–2020.gadam ir 908 miljardi eiro. Tas ir par 3% procentiem jeb 34 miljardiem mazāks nekā iepriekšējos septiņos gados. Politiskā vienošanās nozīmē, ka kopsummu vairs nemainīs, bet līdz juridiskajam balsojumam turpinās stīvēšanās par naudas iekšēju sadali.
28 dalībvalstu pretrunīgās vēlmes ir viens no iemesliem, kādēļ budžeta galīgā apstiprināšana EP kavējas un balsojums pārcelts uz oktobri. Tā kā Eiropas finansējums veido ceturto daļu Latvijas valsts budžeta, valstij ir svarīgi, lai ES budžeta pieņemšana nekavētos.
"Tas nozīmē tā tīri praktiski, ka ieceres, kādas mums bija attiecībā uz dažām aktivitātēm, būs jāatliek līdz brīdim, kad mums tiešām būs formāli lēmums, ka mums ir regulējums," saka Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
Minētās aktivitātēs ir, piemēram, jauni ceļubūves un ēku siltināšanas projekti.
EP deputāts Ivars Godmanis tomēr pārliecināts, ka Eiropas septiņu gadu budžeta regulējumu apstiprinās laikā un tā dēļ kaitējums Latvijas tautsaimniecībai neradīsies.
Kopumā Latvija no Eiropas budžeta tuvākajos septiņos gados saņems 7,5 miljardus eiro. Taču kopējais samazinājums skāris arī Latviju. Piemēram, no Kohēzijas fondiem varēs piesaistīt par 465 miljoniem eiro mazāk. Latvijai kārtējo reizi iegriezusi demogrāfija. Kohēzijas finansējumu rēķina uz vienu cilvēku. Un šādā griezumā kohēzijas nauda uz vienu iedzīvotāju pat augusi par 46 eiro.
"No turienes izriet tas, ka mēs nevaram lielus protestus celt sakarā ar to, ka šis kritērijs – uz vienu cilvēku – mēs esam pirmajā trijniekā. Mēs esam saņēmuši naudu vairāk. Tas, ka mums cilvēku skaits ir mazāks, tā ir mūsu problēma," norāda Godmanis.
Latvijas lauksaimnieki, lai arī ne tik lielu kā vēlējušies, tomēr izsituši 350 miljonus eiro lielu atbalsta pieaugumu.
Finanšu ministrija šobrīd aktīvi gatavojas jaunajam projektu pieteikšanas periodam, un pieejamais fondu finansējums jau sadalīts pa prioritātēm. Teju trešo daļu naudas plānots novirzīt transporta sistēmai, nākamās lielākās summas – ap 300 miljoniem latu ieplānotas nodarbinātības, izglītības un pilsētvides projektiem. Prioritāšu sarakstā ir arī pētniecība, e-pakalpojumi, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, oglekļa emisiju samazināšana rūpniecībā un vides aizsardzība. Tiek solīts arī ievērojami samazināt birokrātiju Eiropas fondu projektu iesniedzējiem.
