Pēc bankas aplēsēm, Rietumu sankciju un naftas cenu krituma dēļ Krievijas iekšzemes kopprodukts samazināsies par četrarpus procentiem šogad un gandrīz diviem procentiem nākamgad. Tas savukārt radīs negatīvu ietekmi uz kaimiņvalstīm, kurām ar Krieviju ir ciešas ekonomiskas saiknes.
Tiks skarta Ukraina, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Kazahstāna un pat Gruzija un Moldova, kuras ievērojami samazinājušas savu atkarību no Krievijas, pērn parakstot brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību.
Tik drūmas prognozes ERAB izteikusi par spīti Maskavas cerībām, ka nesenais Krievijas rubļa vērtības pieaugums varētu mazināt ekonomikas lejupslīdi un nākamgad sekmēt tās izaugsmi.
Jau ziņots, ka šogad, pirmo reizi kopš 2009.gada, kad arī Krieviju skāra globālā finanšu krīze, Krievijas ekonomika sākusi sarukt.
Vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras samazinājušas Krievijas valsts obligāciju reitingu no Baa3 līdz Ba1 ar negatīvu prognozi, līdz ar to Krievijas obligācijas iekļautas spekulatīvajā jeb „atkritumu zonā”, kurā nonāk vērtspapīri, kuros nav vērts investēt. Arī kredītreitingu aģentūras prognozē, ka šogad Krievijas ekonomiku sagaida dziļa recesija, turklāt ekonomikas lejupslīde turpināsies arī 2016.gadā.
Krievijas rubļa vērtības straujo krišanos ietekmēja gan Eiropas Savienības un citu valstu sankcijas, lai apturētu Maskavas agresiju Austrumukrainā, gan naftas cenu samazināšanās pasaules biržās.
