Ar ieceri par ostu nodevas atcelšanu nupat klajā nākusi Satiksmes ministrijas vadītā darba grupa, kura izvērtēja Pasaules Bankas izstrādātos ieteikumus Latvijas ostu darba uzlabošanai. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") gan uzsver, ka runa neesot par ostu nodevas pilnīgu atcelšanu, bet citādāku šīs naudas plūsmas ceļu. Līdz šim bija paredzēts, ka ostu nodevā iekasētā nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā, bet no tā dotācijas veidā nodota atpakaļ ostu infrastruktūras attīstībai. Tā vietā ministrija gribētu, lai nauda šim mērķim vienkārši tiktu iezīmēta pašu ostu budžetos, neizceļojot caur valsts budžetu.
“Šis nodoklis nekādā veidā netiks atcelts. Tas ir viennozīmīgi, tāpēc, ka šie ir iezīmētie līdzekļi, kas nodrošina kopējās infrastruktūras attīstību. Par šiem līdzekļiem teiksim nevar pirkt gleznas vai automašīnas, tie ir jāiegulda koplietošanas infrastruktūrā – kanālu padziļināšanā, piestātņu remontā, navigācijas iekārtās, nu tas, kas ir koplietošanas infrastruktūras attīstība,” skaidro Matīss.
Tomēr Ekonomikas ministrija, kas savulaik bija viena no aktīvākajām ostu nodevas idejas aizstāvēm, ar darba grupas ierosmēm nav apmierināta.
“Visos šajos jautājumos, kas attiecas uz finansējuma palielināšanu ostai SM ir bijusi ļoti pretimnākoša, turpretim, kas attiecas uz pārraudzību ir teikusi, ka viss taču ir kārtībā, ka neko mainīt nevajag, pat neskatoties uz to, ka ir parādījies, ka vajadzētu šos uzlabojumus veikt. Vēlētos vērst uzmanību uz to, ka nevis ostu nodevas jautājums ir galvenais, bet ko darīs ar visām tām rekomendācijām, kas ir par pārvaldības uzlabošanu?” skaidro Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova.
Attiecībā uz ostu nodevu, ministrija norāda, ka labāk būtu šo naudu skaitīt caur valsts budžetu, jo tas sniegtu valsts iestādēm lielākas iespējas kontrolēt, vai tā tiešām izlietota paredzētajiem mērķiem. Tikmēr valsts budžeta galvenā izstrādātāja Finanšu ministrija abu pārējo iestāžu strīdā šobrīd nevēlas iesaistīties. “Šo noteikumu fiskālā ietekme ir neitrāla, jo šie te saņemtie līdzekļi tiktu izmaksāti valsts dotāciju veidā divām jomām – 90% apmērā ostu infrastruktūras attīstībai un 10% apmērā valsts galveno ceļu uzturēšanai (..) Līdz ar to, ja šo te nodevu atceltu uz budžetu ietekme nebūtu jūtama,” norāda Finanšu ministrijas pārstāve Maija Straupmane.
Ostu nodevu bija paredzēts sākt iekasēt no 2015. gada, tomēr jau šī gada rudenī darba grupas ieteikums par nodevas atcelšanu varētu tikt virzīts izskatīšanai valdībā.
