Ministrijā skaidro, ka pēc krīzes, kad būvniecības apjomi ievērojami saruka, kopš 2011.gada sekoja būvniecības nozares izaugsme un pērn būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 7,9%, salīdzinot ar 2013.gadu. Tomēr jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās.
2015.gada sākumā straujāk pieauga ēku būvniecības apjomi (par 6%). Straujāks pieaugums bija vērojams dzīvojamo ēku būvniecībā. To galvenokārt noteica triju un vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu pieaugums. Visstraujāk saruka divu dzīvokļu māju būvniecības apjomi. Dzīvojamo māju būvniecība nodrošināja lielāko devumu būvniecības apjomu pieaugumā.
Nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi 2015.gada 1.ceturksnī pieauga mēreni. Šajā kategorijā visstraujāk pieauga sporta ēku būvniecības apjomi. Straujš pieaugums bija vērojams arī rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu ēku būvniecības apjomos, kas piedzīvoja strauju sarukumu 2014.gadā.
Ievērojams būvniecības apjomu sarukums 2015.gada sākumā bija vērojams inženierbūvju kategorijā, kas būtībā arī noteica kopējo būvniecības apjomu samazinājumu gada sākumā.
Visstraujāk šajā kategorijā saruka ostu un dambju būvniecības apjomi, savukārt visstraujāk pieauga ceļu būvniecības apjomi.
Kopš 2014.gada sākuma sarūk arī izsniegto būvatļauju skaits. Šā gada 1.ceturksnī tika izsniegtas 792 būvatļaujas, kas ir gandrīz par 1/3 mazāk nekā 2014.gada 1.ceturksnī. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita lielākā daļa (65%) būvatļaujas izsniegtas jaunbūvju būvniecībai - galvenokārt viena dzīvokļa māju, vasarnīcu un dārza māju būvniecībai un citu nedzīvojamo ēku būvniecībai.
