Panorāma

ES līderi lauž šķēpus par ekonomikas glābšanas plānu

Panorāma

Bezdarba kāpums pierimis

AST 10 gados investēs 405 miljonus; tarifa kāpumu sola nelielu

Elektroenerģijas pārvades sistēmā 10 gados investēs 405 miljonus; tarifa kāpumu sola nelielu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāns paredz ilgtermiņa investīciju projektus par 405 miljoniem eiro. Tas nodrošinās arī ieguvumus Latvijas elektroenerģijas patērētājiem lielāku pieejamo jaudu dēļ, bet ietekme uz elektrības tarifiem būs maza. Vienlaikus mērķis ir piecu gadu laikā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. 

ĪSUMĀ:

  • Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāns paredz 405 miljonu eiro investīcijas.
  • Mērķis ir piecu gadu laikā sinhronizēt sistēmu ar kontinentālo Eiropu.
  • Patērētāji iegūs lielākas jaudas, arī tarifs daudz nemainīsies.
  • "Sadales tīkls" vēlas diskusiju par tarifa samazināšanu.
  • Enerģētikas eksperts norāda, ka Baltijas reģionā tik un tā samazinās elektrības ražošana, kas var novest pie elektrības cenas kāpuma.
  • Regulators "Augstsprieguma tīkla" plānu izskatīs līdz vasaras beigām.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāns paredz mazu ietekmi uz tarifiemJānis Kincis
    „Plānā ir ņemti vērā secinājumi un informācija, kas ietverta pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā. Plāns veidots tā, lai ik gadu summa būtiski nepārsniegtu pārvades sistēmas īpašnieka aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma maksu un pēc iespējas mazāk ietekmētu pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu. Plāns veidots, ņemot vērā Eiropas 10 gadu attīstības plānu,” pastāstīja „Augstspriegumu tīkla” pārstāvis Edgars Lazda.

    Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu. Mērķis ir 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.

    Sinhronizācijas projekta divās fāzēs paredzēta divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšana, kā arī sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu uzstādīšana. Paredzēta arī pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizācija. "Augstsprieguma tīkls" plāno arī 330 kilovoltu un 110 kilovoltu apakšstaciju un sadales punktu, kā arī elektropārvades līniju pārbūvi.

    Kopumā attīstības projektiem nepieciešami 176,5 miljoni eiro. "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Arnis Staltmanis pastāstīja, ka lielāko daļu finansējuma plānots piesaistīt no Eiropas Savienības, taču pārējo – no ieņēmumiem, izsolot šobrīd ierobežoto jaudu elektrības pārvadei pār Latvijas – Igaunijas robežu.

    "Ir tā saucamā šaurā vieta pārvades tīklā starp Latviju un Igauniju, un, lai tirgotājs varētu veikt tirdzniecības darījumus caur šo šķērsgriezumu pa šīm līnijām, viņam ir jāpiedalās izsolē, lai sev rezervētu caurlaides spēju. Šie ieņēmumi mums dod lielisku iespēju līdzfinansēt lielos Eiropas projektus," paskaidroja Staltmanis.

    Viņš gan norādīja, ka tik un tā investīcijas varētu nākties kompensēt ar pārvades tarifa pieaugumu, maksimāli – par 10%. Ietekme uz elektrības rēķiniem gan būšot neliela.

    Regulators noteicis, ka pārbūves projektu rezultātā ietekme uz tarifu nedrīkst pārsniegt 3%, taču „Augstspriegumu tīkls” uzsver, ka īstenojamo projektu ietekme uz tarifu svārstīsies no 0,1% līdz 0,5%.

    "Tā ir pat tikai daļa no sadales tarifa. Līdz ar to, ja pieaug pārdales tarifs par 10%, tas nenozīmē, ka elektrības rēķins pieaug par 10%. Tur mēs varam runāt tikai par dažu procentu pieaugumu kopējā rēķinā," komentēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs Rolands Irklis.

    "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons gan aicināja plāna apspriešanā minēt arī iespējas par tarifa samazināšanu:

    "Attīstības plānu es gribētu redzēt ar fokusu uz elektroapgādes drošību, bet arīdzan uz tarifu iespējamu samazināšanu.

    Radiālo līniju rekonstrukcija ir stāsts par iespējamo izmaksu samazināšanu, kopā ar mums runājot, plānojot, saprotot, ka var dažas lietas nedarīt, jo "Sadales tīkls" to var paņemt uz sevi. Lai nav beigās tā, ka tikai „Sadales tīkls” valstī ir atbildīgs par efektīvu elektroenerģijas tarifu."

    Vērtējot "Augstsprieguma tīkla" plānus, enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis piekrīt vajadzībai palielināt pārvades jaudu starp Latviju un Igauniju. Tomēr tas neatrisinot problēmu, ka Baltijas reģionā kopumā samazinās elektrības ražošana, kas var novest pie elektrības cenas kāpuma.

    "Šeit mēs galvenokārt runājam par Igaunijas degslānekļa stacijām, kuras vienkārši ir nokalpojušas jau ārkārtīgi ilgi. Viņas šobrīd atjaunot un saglabāt darbspēju vairs nav ekonomiski. [..]

    Izveidojoties apjomīgam jaudu deficītam kaimiņvalstīs, arī Latvija izjutīs deficītu un elektrības cenu kāpumu, jo mēs esam ārkārtīgi cieši savienoti," norādīja Valdmanis.

    Savukārt dažādiem sistēmas uzturēšanas un atjaunošanas darbiem "Augstsprieguma tīkla" desmit gados plāno tērēt 228,5 miljonus eiro. 26 miljonus plānots ieguldīt uzņēmuma teritorijas atjaunošanai Dārzciema ielā, Rīgā. Vadība uzsver, ka naudu paredzēts izlietot ne tikai administrācijas ēkai, bet arī noliktavām, garāžām un jaunām telpām dispečeriem. Ieguldījumu plānu vēl vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kurai tas jāapstiprina līdz vasaras beigām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti