Šobrīd, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, viņa uzkrājumi 2.pensiju līmenī nonāk valsts speciālajā budžetā, no kura pensijas tiek maksātas esošajiem pensionāriem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ konceptuāli atbalstīja ieceri 2.pensiju līmeņa uzkrājumus padarīt mantojamus. Mērķis ir mudināt iedzīvotājus veikt sociālās iemaksas un iznākt no ēnu ekonomikas. Komisijas sēdē uzkrājumu mantošanu atbalstīja pensiju plānu pārvaldītāji – Latvijas Komercbanku asociācija.
Bankas "Luminor" eksperts Pēteris Strautiņš gan ir piesardzīgāks. Viņš atzīst – priekšlikums tiešām varētu palielināt 2.pensiju līmeņa pievilcību iedzīvotāju vidū, tomēr pastāv arī riski.
"Ja nākotnē šī nauda kļūst mantojama, tad tie resursi, kas būtu bijuši pieejami sociālās apdrošināšanas sistēmai citiem mērķiem, viņi vairs nebūs pieejami.
Pensiju nesasniegušo cilvēku radinieki varēs šo naudu vienkārši izņemt un izmantot savām vajadzībām," akcentē Strautiņš.
Labklājības ministrijas (LM) informācija liecina, ka pagājušajā gadā pirms pensijas vecuma sasniegšanas nomira aptuveni 5 000 2.pensiju līmeņa dalībnieku. To kopējais uzkrājums, kas tika ieskaitīts speciālajā budžetā, bija 8,3 miljoni eiro.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis norāda – tā nevar tikt uzskatīta par privātu naudu kā 3.pensiju līmenis, jo 2.pensiju līmenī nauda nonāk caur valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpēc Voļskis uzskata, ka nebūtu pareizi pensiju mantiniekiem ļaut uzkrājumus izņemt skaidrā naudā, jo tad nauda pamestu pensiju sistēmu.
"Mantot kā naudas līdzekļus, es no savas puses neatbalstītu.
Mehānisms, kādu es atbalstītu – šo pensiju 2.līmeņa naudu vai līdzekļus varētu mantot, bet tas tiktu mantots kā 2 pensiju līmeņa kapitāls, nevis brīvie naudas līdzekļi kā 3.pensiju līmenis, kur ir privātā nauda," norāda Voļskis.
Iespēju 2.pensiju līmeņa uzkrājumus pēc nāves pieskaitīt cita cilvēka pensijas kapitālam paredz arī Saeimas komisijā atbalstītais variants. Tomēr pagaidām deputāti uzskata, ka jāparedz iespēja pensijas kapitālu izņemt arī skaidrā naudā, visdrīzāk, samaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Skeptiski par to gan ir valdības locekļi. Labklājības ministrs Jānis Reirs ('Vienotība") ir pret, piesardzīgs ir arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība). Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) pensiju 2.līmeņa mantošanu atbalsta. Viņa neuzskata, ka tas būtiski ietekmētu pašu pensiju sistēmu.
"Otrais pensiju līmenis ir domāts tiem cilvēkiem, jaunajiem cilvēkiem, kuri tagad strādā vai kuri tikai sāks strādāt. Šeit nav runa par pensijas vecumu sasniegušajiem vai cilvēkiem, kuriem tagad ir daudz gadu. Gluži tāpat kā pensiju trešais līmenis – trešais līmenis ir mantojams," viņa atzīmēja.
Barča gan piebilst, ka svarīgi vienoties, kādi nodokļi par pensijas izņemšanu skaidrā naudā būtu jāmaksā valstij.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš norādīja, ka pensiju mantošanai vajadzīgos grozījumus likumā Saeima otrajā lasījumā varētu apstiprināt pirms Jāņiem. Visdrīzāk, 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantošana varētu tikt ieviesta līdz ar 2020.gada sākumu.
