Situācija, kāda Grieķijā izveidojusies kopš jaunās valdības, liecina par zināmu Cipra politisko viltību, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Viņš norāda, ka Ciprs, nākot pie varas, apsolīja, ka sociālā labklājība tiks uzturēta, pēc tam piekrīt aizdevēju nosacījumiem. Neraugoties uz to, ka viņa paša partija ir sašķēlusies, Cipram izdevās panākt atbalstu reformām un tajā pat laikā saglabājis popularitāti.
Tas viss liecina, ka 20.septembrī Ciprs jau ar reformēto partiju iegūs nepieciešamo vēlētāju balsu daļu, secina Sprūds.
Ciprs kā premjers esot bijis pietiekoši viltīgs, ar referendumu parādot, ka Grieķijai it kā ir neatkarīga balss, bet tajā pat laikā finanšu situācija nav iekritusi bezdibenī, norāda ārpolitikas eksperts.
Viņš gan arī atzīst, ka kādā brīdī Grieķijas premjeram būs jārēķinās ar strukturālām reformām, un Grieķijai tas būs sarežģīti. Īslaicīgi pēc vēlēšanām gan varētu būt gaidāma zināma stabilizācija. Tomēr nevar izslēgt, ka pēc diviem vai trīs gadiem Grieķija var atgriezties pie tā paša stāsta, ko piedzīvojām šogad vasarā.
Savukārt Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns komentē, ka nu Grieķijai turpinās politiskais haoss, kas nenāk par labu ekonomikai. Pašlaik vērojama liela nenoteiktība, kas nozīmējot mazākas investīcijas, mazāku izaugsmi.
Cerības uz reformu izdošanos arvien vairāk mazinās, teic Latvijas Bankas pārstāvis. Tā mēnesi līdz vēlēšanām reformas faktiski nenotiks un būšot „muļļāšanās.
Tikmēr „Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks uzskata, ka no ekonomiskā viedokļa Grieķijai būs ļoti grūti. Kamēr reformu šajā valstī nebūs, tās ekonomika nīkuļos.
Tajā pat laikā jaunās vēlēšanas varētu būt pat ļoti labs rezultāts, jo pašreizējā koalīcijā liela daļa politiķu ir ļoti radikāli. „Ja šos noņem nost, varbūt beidzot šis process iet uz labo pusi,” pieļauj Kazāks.
Tikmēr Latvijas Universitātes asociētais profesors, ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra intervijā LTV raidījumam „Panorāma” norādīja uz prognozēm, ka Cipram ir labas izredzes atgriezties valdībā. Neoficiāli zināms, ka sarunvedēji no Eiropas Savienības piekrituši Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
Jau vēstīts, ka Ciprs ceturtdien, 20.augusta vakarā paziņojis par savu atkāpšanos no amata. Parlamenta ārkārtas vēlēšanas Grieķijā notiks 20.septembrī. Tāpat kļuva zināms, ka Grieķu premjera partijas “Syriza” radikālais spārns dibinās jaunu politisko spēku.
Cipra vadītā "Syriza" pēc nākšanas pie varas janvārī iesāka aktīvu spēkošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, sākotnēji pasludinot visu iepriekšējās valdības līgumu pārskatīšanu, lai atteiktos no taupības prasībām.
Taču tas vainagojās ar tālākas palīdzības iesaldēšanu no kreditoru puses, valsts nokļūšanu bankrota priekšā un nepieciešamību prasīt trešā aizdevuma programmu. Tajā arvien ir paredzēti taupības pasākumi, kas ir pretrunā ar Cipra partijas "Syriza" pirms vēlēšanām sabiedrībai solīto.
Šonedēļ Grieķija saņēma daļu no 86 miljardu eiro lielās trešās aizdevuma programmas – 13 miljardus eiro. Tos valsts iegūst no Eiropas Stabilitātes mehānisma, kas īpaši izveidots krīzē nonākušām valstīm.
Šos līdzekļus Grieķija izmanto, lai samaksātu parādus un atbalstītu bankas, kas pamatīgi cieta pēdējos mēnešos, kad Grieķijas valdības un aizdevēju garo sarunu laikā daudzi bažās par valsts bankrotu steidza izņemt naudu no bankām.
