Eksperti: Malkas un brikešu iegādes kompensēšanā klupšanas akmens – atbalsta administrēšana un ēnu ekonomika

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi regulējumu, kas paredz atbalstīt arī tās mājsaimniecības, kas apkurei izmanto malku un koksnes briketes. Iedzīvotāji, uzrādot pirkuma apliecinošu dokumentu, varēs šo atbalstu saņemt par malku un briketēm, kas iegādātas laika periodā no šī gada maija līdz nākamā gada aprīļa izskaņai. Aptaujātie eksperti gan uzsvēra, ka malkas tirgū plaukst un zeļ ēnu ekonomika un lielākoties pirkumi notiek skaidrā naudā, bez čeka. Tāpat paredzams, ka klupšanas akmens būs atbalsta administrēšana pašvaldībās un iedzīvotāji atbalstu nevarēs saņemt 40 dienās, kā to paredz likums, bet gan pēc diviem vai trim mēnešiem.

Eksperti: Malkas un brikešu iegādes kompensēšanā klupšanas akmens – atbalsta administrēšana un ēnu ekonomika
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

EM norādīja, ka pagaidām ir grūti izteikt konkrētas prognozes, cik daudz mājsaimniecību prasīs valsts atbalstu par malkas vai koksnes brikešu iegādi, bet provizoriski tie varētu būt ap 60 000 pieteikumu mēnesī. Malkas iegādei valsts kompensēs 50% no tās iegādes cenas, kas pārsniegs 40 eiro par berkubu, vienlaicīgi ne vairāk kā 15 eiro par kubikmetru. Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis noteikts 300 eiro par tonnu, un valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma.

"Pēc šī atbalsta būs jādodas kompensācijas saņemšanai uz pašvaldību un jāiesniedz maksājumu apliecinošs dokuments, kas ir pierādījums šī maksājuma veikšanai. Šīs atbalsts paredzēts, nešķirojot mājsaimniecības ienākumus vai rocību. Tas ir atbalsts visiem šī sadārdzinājuma apstākļos, un mēs ļoti ceram, ka atbalsts palīdzēs lielai daļai mājsaimniecību tikt galā ar saviem maksājumiem un nedoties pēc mājokļa pabalsta vai papildu atbalsta.

Protams, tiem, kuriem arī šis sadārdzinājums būs nepanesams un kuri nevarēs segt rēķinus, mēs aicinām doties uz pašvaldības sociālo dienestu pēc mājokļa pabalsta," sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

EM apzinās, ka nereti malku iedzīvotāji iegādājas, maksājot skaidrā naudā, par to nesaņemot čeku. Faktu, ka malkas tirgū plaukst un zeļ ēnu ekonomika, apliecina arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, sakot, ka, malku iegādājoties veikalā, problēmas ar pirkuma pierādīšanu nav.

"Bet diemžēl man ir jāatzīst, ka malkas segments ir tas meža nozares segments, kur vēl joprojām ir izplatīta pelēkā ekonomika, kur abas puses, neskatoties, ka malkai ir piemērots samazinātais PVN 12% apmērā, tomēr vēsturiski šie darījumi vairāk vai mazāk notiek skaidrā naudā bez čeka.

Varbūt tas pat ir labi, ka šim segmentam šobrīd piešķir atbalstu, jo to varēs saņemt tikai par legāliem darījumiem, un iespējams, ka šis atbalsta mehānisms varētu veicināt arī malkas segmenta legalizāciju," vērtēja federācijas izpilddirektors.

Klauss pauda, ka attiecībā uz briketēm šaubu par šī segmenta caurspīdīgumu nav. Uz jautājumu, cik daudz Latvijas mājsaimniecību siltuma nodrošināšanai izmanto malku, Klauss pauda:

"2020. gadā centralizētā apkurē mēs patērējām apmēram sešus miljonus berkubikmetru  kurināmās šķeldas. Pārvēršot malku šajā pašā mērvienībā, tad sanāktu, ka mūsu mājsaimniecības patērējušas 5,3 miljonus berkubikmetru. Bet jāatzīmē, ka šī tendence ir krītoša, jo, lai cik mēs romantizētu malkas apkuri, tā tomēr nav ar augstu komforta līmeni, un malkas apkure ir nevis apzināta izvēle, bet maksātspējas raisīta nepieciešamība."

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš zvana trauksmes zvanus saistībā ar atbalsta administrēšanu pašvaldībā, sakot, ka sociālajos dienestos strādā tikai nedaudz virs 70% no nepieciešamā darbinieku skaita, līdz ar to atbalsta izskatīšana nenotiks 40 dienās, kā to pieprasa likums, bet vismaz trīs līdz četrus mēnešus.

"Tajā pašā laikā cilvēkam nav bilancē šo apgrozāmo līdzekļu. Cilvēki rēķinās, ka atbalstu saņems, jo tas ir 10–20% no pieauguma. Bet savlaicīgi nesaņems to. Prognozēju, ka būs daudz cilvēku, kuriem būs nepieciešams atbalsts, un rezultātā abas puses būs neapmierinātas – gan tie, kas pakalpojumu sniegs, gan arī tie, kas saņems. Šajā gadījumā problēma ir pārcelta no valsts atbildības uz pašvaldību, ko mēs varētu daudz labāk atrisināt, ja sakārtotu datu bāzi, par ko mēs esam runājuši jau gadiem ilgi," teica Salmiņš.

EM regulējums malkas un koksnes brikešu iegādes kompensēšanai vēl nav akmenī kalts un tajā vēl var ieviest korekcijas. Iecerēts, ka valdībā regulējumu skatīs nākamās otrdienas sēdē, un pēc tam likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālās apvienība) piektdien preses konferencē arī uzsvēra, ka līdzšinējie mājas darbi enerģētiskās neatkarības veicināšanā ir paveikti savlaicīgi un sekmīgi. Latvija noslēgusi sadarbības līgumus ar Lietuvu un Igauniju, kā arī valdības uzdevumā "Latvenergo" ir izveidojis gāzes rezerves. Vienu apjomu iegādājās jau pavasarī, un šis gāzes apjoms ir iesūknēts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet otra rezerves porcija ir aizrunāta un daļa jau ir Inčukalnā.

Runājot par nākotnes darbiem, EM uzsvēra, ka tā ir sākusi otrā posma izpēti Latvijas sašķidrinātā dabas gāzes termināļa izbūvei. Tāpat pie nākotnes soļiem EM rosina gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ražot pašiem elektronenerģiju, izmantojot saules enerģiju, bet ilgtermiņā valsts plāns ir veicināt vēja enerģijas attīstību. Ekonomikas ministre uzsvēra, ka energoresursi nākamajā apkures sezonā pietiks, bet vienlaikus aicināja gan iedzīvotajiem, gan uzņēmumiem pašiem domāt par iespēju ražot enerģiju, kā arī taupīt, pārskatot ikdienas paradumus.

KONTEKSTS:

Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Vēlāk piedāvāts iedzīvotājiem daļēji kompensēt arī malkas un brikešu sadārdzinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt