Digitālie eiro, ko izdos Eiropas Centrālā banka, būs līdzvērtīgs maksāšanas līdzeklis jau esošajiem maksājumu veidiem. Tie neaizstās skaidru naudu, bet papildinās norēķinu iespējas, zina stāstīt Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Ozoliņš.
“Digitālā eiro ieviešana nav paredzēta, lai konkurētu ar esošajiem maksājumu instrumentiem, tieši pretēji – lai tos papildinātu.
Nākotnē aizvien vairāk iepirksimies attālināti ne tikai pandēmijas ietekmē, bet mainot vispār savus paradumus. Šobrīd e-komercijā dominē dažādi risinājumi, kas nodrošina maksājumus, bet galvenokārt izmantojot maksājumu kartes, kuru apstrāde tiek veikta ārpus Eiropas. Lai veicinātu inovācijas maksājumu jomā un šie maksājumi būtu bāzēti Eiropā, digitālais eiro varētu stimulēt inovācijas. Pamatā to varēs izmantot iedzīvotāji pirkumiem tirdzniecības vietās. Un tie veidi neaprobežosies ar vienu vai otru risinājumu – tie var būt gan pārskaitījumi, gan rēķinu apmaksa un citas lietas, gan arī izmantojot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus,” skaidroja Ozoliņš.
Finanšu eksperts Ģirts Rungainis vērtē, ka digitālo valūtu ieviešanai ir vairāki priekšnosacījumi – lielākajai daļai sabiedrības ir viedtelefoni, attīstās 5G internets Savukārt kriptovalūtu popularitāte liecinot, ka sabiedrībā ir interese par jauniem norēķinu veidiem.
“Līdzšinējās kriptovalūtas īstenībā nav nekādas valūtas. Tie ir spekulatīvi digitāli instrumenti, kuros parādījies tirgus, un spekulatīvā rakstura dēļ cilvēki gatavi tos pirkt un pārdot. Sākumā tika solīta anonimitāte, tādēļ tie kļuvuši populāri noziedzīgu operāciju piesegam un nodokļu nemaksātāju vidē. Principā tiem nav nekāda sakara ar naudu. Tā saucamo kriptovalūtu attīstība ir parādījusi, ka ir pieprasījums. Ja ir pieprasījums, jābūt arī leģitīmam piedāvājumam. Un Eiropas Centrālā banka ir pamats, lai parādītos, attīstītos un tiktu plaši lietots digitālais eiro, digitālais dolārs, jēna un tā tālāk, jo
tas būs ērti un izdevīgi, iespējams, arī efektīvāk nekā pašreizējā maksāšanas sistēmas. Parādās ekstra iespēja norēķināties attālināti,” norādīja Rungainis.
Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Ozoliņš vērtēja, ka digitālie eiro, ko izdos Eiropas Centrālā banka, būs daudz drošāki nekā šobrīd esošās kriptovalūtas. “Ja mēs salīdzinām ar tehnoloģiski līdzīgajiem kripto aktīviem, tiem nav nekāda seguma. Tā ir digitāla vienība, ar ko var tirgoties, pirkt un pārdot, un iegūt kādus labumus sev, ja sanāk biržā to veiksmīgi darīt. Visādi citādi tās ir pilnīgi dažādas lietas. Nauda, ko izlaiž centrālās bankas, ir visdrošākā nauda. Centrālā banka nodrošina šīs naudas vērtību. Vai nu tā ir fiziska vai digitāla forma, tas princips nemainās,” norādīja Ozoliņš.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik digitālā eiro izpēte ir sākumstadijā un vēl ir daudz jautājumu, uz kuriem jāatbild: “Tostarp jāizvērtē, kāds ir visefektīvākais izplatīšanas ceļš – vai tas ir konts Centrālajā bankā, vai, izmantojot esošās iestrādes – komercbanku un citas maksājumu iestādes un veidus, kā viņi sadarbojas ar saviem klientiem. Eiropas Centrālā banka un tai skaitā Latvijas Banka šobrīd strādā pie pirmatnējās tehnoloģiskās izpētes. Izvērtējam, kādas ir vienas vai otras iespējas. Tehnoloģijas noteikti attīstīsies un ies uz priekšu, taču
digitālajam eiro jābūt tik universālam, ka tas ir pielāgojams arvien jaunām tehnoloģijām.”
Eiropas Centrālā banka digitālo eiro plāno ieviest turpmāko divu līdz četru gadu laikā, bet tā būs katras Eiropas valsts politiska izšķiršanās – cik plaši un kā to izmantot.
